Vislielākais finansējums ticis atvēlēts novada senlietu krātuvju darbības modernizēšanai jeb digitalizēšanai.

Digitalizāciju paredzēts veikt astoņās novada senlietu krātuvēs, kas atrodas Durbē, Vecpilī, Nīcā, Virgā, Gaviezē, Krotē un Cīravā, kā arī Zentas Mauriņas piemiņas istabā Grobiņā.

Kopējais projekta finansējums plānots 99 704 eiro. Finansējums no ELFLA  programmas ir 79 763,20 eiro, bet 19 940,80 eiro ir Dienvidkurzemes novada pašvaldības finansējums.

Pašvaldība norāda, ka tiks izveidota tīmekļvietne, kurā būs atainota novada karte ar atzīmētām senlietu krātuvēm.

Izvēloties kādu no senlietu krātuvēm,

vietnes apmeklētājs nonāks virtuālā senlietu krātuves telpā, kurā iespējams pārvietoties un apskatīt krājumu.

Savukārt, uzklikšķinot uz priekšmetiem, parādīsies to apraksti, kurus būs iespējams arī noklausīties.

Lai nezaudētu apmeklētāju interesi un veicinātu vēlmi krātuvi apmeklēt arī klātienē, katra digitālā krātuve tiks veidota citāda.

Piemēram, vērtīgākie krājuma priekšmeti būs aplūkojami 3D formātā, vērtīgākās telpas – 360 grādu formātā, bet par atsevišķiem priekšmetiem būs apskatāmi arī video.

Novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieks Gundars Venens stāsta, ka tiek plānota vēl pēdējā saruna ar jaunās platformas ieviesējiem.

Pašvaldība vēlas, lai IT programma būtu kvalitatīva un lai pēc kāda laika tai nesāktu trūkt jaudas. Pēc tikšanās sāks projekta realizāciju, kurai atvēlēts gads.

“Darbs būs pamatīgs. Mums ir dots tikai gads šim projektam un arī nauda jāapgūst gada laikā, bet mēs tam esam gatavi,”

viņš norāda.

Informāciju par eksponātiem sagatavos paši krātuvju darbinieki.

“IT risinājumi ir dārgi. Tāpēc mums ir jāizvērtē, kuri būs tie priekšmeti, kurus gribam īpaši parādīt. Ir jāaktualizē jautājums, ko un kādā apmērā, lai iekļautos finansējumā.”

Viņš arī ieskicē, ka katrā krātuvē atšķiras priekšmetu daudzums un kārtība.

“Mēs gribam šo darbu paveikt, lai ir pilnīgs priekšstats par to, kas ir mūsu saimniecībā.

Kādam jau viss ir aprakstīts kartītēs un viss ir sakārtots, kādam tas vel stāv priekšā.”

G. Venens uzsver, ka izceltie priekšmeti palīdzēs gan vietējiem, gan citiem interesentiem saprast, kas tiek glabāts novada senlietu krātuvēs, kāds ir šis kultūrvēsturiskais mantojums.

Dienvidkurzemes novada senlietu krātuves galvenā krājuma glabātāja Kristīne Āreniece atzīst, ka fiziskā krātuve un iespēja to redzēt klātienē ir ļoti svarīga, taču viņa neapšauba arī digitālās krātuves pienesumu mūsdienu pasaulē, kur visam tiek piesaistītas tehnoloģijas.

Viņa lēš, ka tas atvieglos arī krātuvju darbinieku darbu, jo visa informācija par pieejamiem priekšmetiem būs apkopota vienuviet.

Viena no krātuvēm, kuru plānots digitalizēt, ir arī Krotes. Lai gan šī senlietu krātuve oficiāli beidza darboties pērnā gada 1. jūlijā, par to joprojām rūpējas tās pēdējā vadītāja Lita Vēkause, kas ir arī Krotes filiālbiblitekas bibliotekāre.

Viņa atzīst, ka

par darbu krātuvē nesaņem atalgojumu – to veic brīvprātīgi.

“It kā bibliotēkai viena no pamata nodarbēm ir novadpētniecība un man pašai tas viss patīk, kā arī viss atrodas vienā ēkā. Nekas nav mainījies, joprojām interesenti tiek klāt tam krājumam. Interese cilvēkiem ir un es stāstu un rādu ko varu.”

Viņai jau pavasarī pašvaldībai aizsūtījusi aprakstus par viņasprāt īpašākajiem tur esošajiem priekšmetiem, tāpēc ar interesi gaida tālākās norādes no pašvaldības.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.