Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dižās muižas klēts atjaunošanu saista ar Nīcas tautastērpu

Dižās muižas klēts atjaunošanu saista ar Nīcas tautastērpu
"Tā nav doma taisīt vēl vienu senlietu krātuvi, kurp cilvēki nāk skatīties uz zirga iemauktiem, bet mūsdienīgu projektu, atbilstošu 21. gadsimtam," Nīcas Dižās muižas klēts nākotni ieskicē Turaids Šēfers. (Foto: Andris Gertsons)
09.01.2020 07:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Pagājušā gada nogalē Nīcas novada domē izveidota darba grupa, kas rūpēsies par Nīcas Dižās muižas klēts nākotni. Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis jau ilgi muļļāts kā karsts kartupelis, taču nu esot konkrēti plāni sakārtot klēti, stāsta domes deputāts un jaunās darba grupas vadītājs Turaids Šēfers.

Ar domes lēmumu darba grupā iekļauti arī deputāts Raivis Kalējs, Attīstības nodaļas vadītāja Ieva Taurinskaite, Kultūras centra vadītāja Ieva Mazpole, tūrisma speciāliste Rebeka Bumbiere, Nīcas senlietu krātuves vadītāja Gita Vanaga un Otaņķu senlietu krātuves vadītāja Lelde Jagmina. Darba grupas uzdevums ir izstrādāt tehnisko specifikāciju, konceptuālo aprakstu un vērtēšanas kritērijus metu konkursam “Nīcas Dižās muižas klēts nākotne”, sniegt priekšlikumus par plānoto būvniecības realizācijas izmaksu griestiem ar mērķi to iekļaut iepirkuma nolikumā. Tas viss domē jāiesniedz līdz šī gada 31. janvārim.

“Mūsu ideja, ko likt iekšā klētī, ir saistīta ar Nīcas tautastērpu. Mūsu tautastērps jau ir Latvijas standarts. Taču tam jābūt interesantam ne tikai latvietim, kam birst asaras jau ieraugot, bet jāuzrunā leiti, vācieti, poli, krievu. Esam par globālu pieeju. Ir tik daudz stāstu, mēs, piemēram, saņēmām no Anglijas apstiprinājumu, ka 1947. gadā Anglijas karalienes Elizabetes II kāzās oficiālā dāvana no Latvijas valdības ārzemēs bijis Nīcas tautastērps. Šādus stāstus ir jāmeklē vēl,” uzsver T. Šēfers.

Darba grupa bija aizbraukusi uz Alūksni, kur pašvaldība atjaunojusi vecās bānīša stacijas bagāžas šķūni. “Piemēri ir tepat Latvijā, nekas nav jāizgudro. Alūksnē kvalitatīvi, gaumīgi un mūsdienīgi izveidots muzejs un telpas pasākumiem. Tur guvām padomu, ka nevajag slimot ar provinciālismu, vajag domāt ārpus rāmja, tad arī viss sanāks,” saka darba grupas vadītājs.

2018. gadā Alūksnē atklāja restaurēto stacijas bagāžas šķūni un jauno ekspozīciju, kas veltīta Gulbenes–Alūksnes bānītim. Šķūņa pārbūves izmaksas ir 412 758,25 eiro (ar PVN), multimediālās ekspozīcijas “Alūksnes Bānīša stacija” izmaksas – 162 902,23 eiro (ar PVN) Alūksnes novads projektu īstenoja sadarbībā ar citām pašvaldībām un piesaistot ES līdzekļus.

Savu vīziju par soļiem, kas jāsper, lai tiktu uz priekšu, Nīcas domes darba grupa prezentējusi deputātiem. “Vismaz vārdos no viņu puses tā ir prioritāte, arī domes priekšsēdētājs ir par. Visi atbalsta mūsu centienus, budžetā tiek arī iezīmēti līdzekļi,” pastāsta T. Šēfers. Viņaprāt, Nīcas novadam vien klēts projekts esot par lielu, jāmeklē iespējas tikt pie ES naudas vai VKKF līdzekļiem: “Taču varam izdarīt ļoti daudz, lai, piemēram, jau 2021. gadā reāli startētu uz projektiem.”

Pirmais speramais solis esot koncepts – kam un kā jābūt klēts ēkā. “Meklēsim labākos meistarus, kas konceptu izstrādās. Līdzīgi kā Alūksnē, necentīsimies paši būt pārgudri, bet prasīsim labākajiem, kas sevi jau pierādījuši ar līdzīgiem projektiem.

Stāsts ir par tautastērpu, taču klēts var būt vieta semināriem, kino, vieta, kur satiekas cilvēki, atvērta telpa,” saka T. Šēfers.

Līdz 16. janvārim tiek gaidītas Nīcas novada iedzīvotāju idejas, ko viņi gribētu redzēt Dižās muižas klētī. “Lai nepalaižam garām kādu vērtīgu domu,” saka I. Mazpole. No kultūras pasākumu rīkošanas viedokļa, viņasprāt, svarīgi klēti piepildīt ar tādu saturu, kāda pašlaik apkārtnē nav. “Ieceres jāīsteno mūsdienīgā vidē, lai uzrunātu arī jauniešus. Šī varētu būt vieta tradicionālā kultūras mantojuma kopšanai, taču ne muzeja formātā, bet tā, lai cilvēkiem dotu iespēju būt tajā iekšā un piedalīties, lai telpa būtu dzīva,” saka Kultūras centra vadītāja. Nīcā arī neesot telpu mazākiem intīmiem pasākumiem, kādi kļūst pieprasīti. Tādi varētu notikt klētī.

Nīcas Dižās muižas klētij veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, to darīja arhitekte Kristīne Veinberga. “Svarīgi ir saglabāt ēkas apjomu, sienas un jumtu. Iekšpusē var rīkoties brīvāk – atstāt vienu telpu vai dalīt mazākās, lai būtu siltāk, arī ierīkot apkuri,” saka arhitekte. Viņa uzskata, ka būtu labi nomainīt durvis, lai tās būtu atbilstošākas klētij. Iekšdarbu veikšana atkarīga no ēkas satura nākotnē, uzsver K. Veinberga.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz