Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, Doma laukumā, no visiem Latvijas novadiem protesta akcijā pulcējās piena ganāmpulku īpašnieki. Sašutuši par zemajām cenām, ko pārstrādātāji tiem atsviež par produkciju, viņi bez maksas dalīja iedzīvotājiem īstu, pārstrādes ražotnēs nesagandētu tās pašas dienas rīta slaukuma pienu.

Grib īstu pienu, nevis suslu

Kaut gan akcijai bija jāsākas pulksten 16, jau kopš pusdienlaika saules piekarsētajā Doma laukumā ar tukšām pudelēm un burciņām rokās pulcējās veci un gados jauni rīdzinieki, kas stājās garās rindās, lai tiktu pie kārotā garduma. Kāda sieviete paskaidroja, ka vēloties saņemt īstu, neatšķaidītu pienu, jo tā susla, ko tirgojot veikalos par dārgu naudu, bieži vien neesot baudāma, bet, ja to mēģina uzsildīt uz plīts, tad esot jābēg projām, jo smirdot visa māja. Māksliniece Gundega Zikmane, kas arī bija pievienojusies piena gaidītājiem, atcerējās, kā Atmodas gados Doma laukumā zemnieki no visiem novadiem cēluši barikādes, lai aizstāvētu valsts neatkarību, bet tagad viņi kļuvuši nevajadzīgi valdībai un tādēļ tiem ir jāpulcējas šeit, lai aizstāvētu tiesības strādāt un kopt savu zemi.

 Lai cilvēkus velti nenogurdinātu, ražotāji produkciju sāka dalīt jau pirms noteiktā laika, informējot cilvēkus, ka piena pietikšot visiem gribētājiem, jo tas bija pildīts četrās autocisternās. Vēlāk televīzijā izskanēja ziņa, ka rindā stāvētāji ķīvējušies savā starpā. “Kurzemes Vārds” gan nesaskaņas netika manījis, ļaudis rātni gaidīja, kad pienāks viņu kārta. Turklāt daudzi nevēlējās kvalitatīvo produktu baudīt bez maksas, tādēļ atstāja savu artavu ziedojumu traukos. Pa tam lāgam zemnieku rīkotās akcijas apmeklētāji ar interesi apstaigāja laukumu, apskatot tur novietoto metāla govi, klausoties mikrofonā atskaņotos un galvaspilsētas atmosfērā tik dīvaini skanošos govju māvienus, ierakstot ierosinājumus milzīgā Sarkanajā grāmatā un lasot plakātus un asprātīgos zīmējumus, kuros bija atainoti valdības vadītāji un ministrs Mārtiņš Roze. Tieši viņi, zemniekuprāt, esot noveduši lauksaimniekus līdz neapskaužamai situācijai, kad valstī likvidēta cukura ražošana un tagad ir apdraudēta kārtējās lauksaimniecības nozares pastāvēšana. Vienbrīd laukumā parādījās bijušais zemnieku nemieru aktīvists, tagad par parlamentārieti kļuvušais un savējo raizes pilnīgi aizmirsušais Andis Kāposts. Viņš diplomātiski izvairīgi mēģināja atbildēt uz lauksaimnieku konkrētajiem jautājumiem un beigās, izdzirdējis viņu neapmierinātības svilpienus, it kā tos vien būtu gaidījis, kaut kur izčibēja.

Ministram tā arī nenoticēja

Kupli jo kupli Doma laukumā bija pārstāvēts Liepājas rajons. Kāds no mūsējiem bija saskaitījis, ka liepājnieku pulks pārsniedzis piecus desmitus. Turklāt no Lejaskurzemes atbraukušie nebija nekādi nieka vīri un sievas, bet darbīgākie un neatlaidīgākie no zemnieku un kooperatīvo saimniecību vadītajiem. Šī nu bija tā retā reize, kad vienkopus varēja sastapt gan Vizmu un Andreju Sileniekus no Lažas pagasta, gan Aivaru Ķeri un Uldi Inni no Priekules pagasta, gan kuplo Podnieku ģimeni no Kazdangas, gan piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētāju Māri Petrēvicu ar sabiedrības dalībniekiem un “Nadziņu 1” vadītāju cīravnieci Anitu Peludi ar saviem piegādātājiem. Vairāk nekā divi desmiti neapmierinātu rucavnieku braucienam uz Rīgu bija saņēmuši pašvaldības autobusu.

Liels bija sapulcējušos ļaužu pārsteigums, kad tribīnē parādījās un uz zemnieku jautājumiem atbildēt centās ministrs Mārtiņš Roze, kurš tomēr bija atsteidzies atpakaļ no Varakļāniem, kur rīta pusē piedalījās Meža dienu noslēguma sarīkojumā. Viņš vairākkārt uzsvēra, ka piena nozare Latvijā bija, ir un būs, tomēr ļaudis šim apgalvojumam neuzticējās un prasīja nosaukt konkrētus pasākumus, kas tiks īstenoti, lai piensaimniecība pastāvētu.

Akcijas organizatore un Cēsu rajona zemniece Dace Pastare aicināja cilvēkus izteikt savu viedokli par ministra atstāšanu amatā vai demisiju. Pēc tam, kad ministrs bija apņēmies panākt piena ražotājiem labvēlīgāku Eiropas Savienības līdzekļu sadali un paudis atbalstu godīgai naudas sadalei visā piena ražošanas ķēdē, cilvēki nolēma dot M.Rozem vēl iespēju strādāt. Kaut gan daudzi no akcijas dalībniekiem atzina, ka uz pozitīvām izmaiņām viņi necerot, jo šis valdībai esot bijis tikai tāds oda kodiens, tādēļ protesti jāturpina, kā arī jāpārņem ražotāju rokās piena pārstrādes uzņēmumi.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Māris Petrēvics (pirmais no kreisās) teica, ka kooperatīvā sabiedrība “Dzēse” atvedusi rīdziniekiem nogaršot īstu pienu, lai cilvēki neaizmirstu, kā tas garšo.

Savas prasības izvirzīja Liepājas rajona jaunieši, kas vēlas mācīties, lai pēc tam strādātu laukos.

Metāla govs un izteiksmīgi plakāti brīdināja, ka piensaimniecībai Latvijā draud iznīcība.