Šogad pirmo reizi zemnieku saimniecības izņēmuma kārtā varēja saņemt Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) atļaujas savvaļas zosu limitētai ieguvei, lai gājputnus, kas noposta sējumus, atbaidītu ne tikai ar šaudīšanos pa tukšu gaisu vien. “Protams, palīdz, zosis uzreiz paceļas un pamūk. Vienu uz galda, un pārējās ir prom,” pastāsta Otaņķu pagasta z/s “Brīvzemnieki” saimnieks Ivars Silenieks.

Ko nenoēd, to izmīņā

DAP izsniegusi atļaujas vairākiem Nīcas un Durbes novada lauksaimniekiem, informē pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna. Zosu bari uz tīrumiem šopavasar dažviet ir ievērojami lieli, to “Kurzemes Vārdam” apstiprina arī šo novadu lauku attīstības konsultanti Ainars Sīklis un Aiva Kasparoviča.

Zosu ierobežošana šādā veidā atļauta 140 saimniecībām, iegūstot 1000 zosis. Šis skaits noteikts, konsultējoties ar zinātniekiem Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtā un ņemot vērā kaimiņvalstu pieredzi iepriekšējos gados. “Atļaujas izsniegtas nolūkā novērst būtiskus zaudējumus augkopībā, bet tikai tādos gadījumos, ja nav iespējamas citas alternatīvas un tas nekaitē zosu populāciju labvēlīgai aizsardzībai,” uzsver DAP Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.

Jau līdz 23. martam zemnieku iesniegumu skaits bija septiņas reizes lielāks par pieļaujamo normu zosu ieguvei – tie bija 350 lauksaimnieku pieteikumi zosu atbaidīšanai no sējumiem, lielākoties katrs prasīja atļauju 20 indivīdu ieguvei.

“Puika iestājās medniekos, dabūja atļauju, iet un šauj,” pastāsta I. Silenieks. Citādi zosis noēdot visu pa tīro. Ja lauks ir mitrs, tās piedevām visu nomīņā un izdangā. “Tā notīra lauku, ka tur nav ko kult,” zina Otaņķu zemnieks. “Ar to neviens nerēķinās. Noteikti būtu jāatļauj vairāk cīnīties ar zosīm. Pagājušajā gadā man bija galīgi lielas skādes. Kādus 30–40 hektārus sapostīja. Ja ir plānota normāla raža, tad vietās, kuras izposta zosis, iekūlums ir par divām trim tonnām mazāks. Tur taču ir ieguldīti līdzekļi, kurus vairs nevar dabūt atpakaļ. Zemnieks jau parasti ir cietējs. Arī gulbji ļoti lielu skādi dara, bet tos šaut nedrīkst, var tikai aizbaidīt. Man tie sēd uz rapša.” Viņš saprotot, ka nav ļauts šaut gulbjus, bet zosu taču esot milzīgi bari. “Igaunijā drīkst tās šaut, Latvijā ne. Šogad tikai atļāva piecas nošaut. Atliek gaisā šaut. Ieroča atļauja ir, varu iet un baidīt,” saka I. Silenieks. Ja lauksaimniekam nav atļaujas, jāslēdz līgums ar mednieku biedrību, kas iet un šauj.

Gudras un manīgas

Viens no Durbes novada z/s “Pīlādži” līdzīpašniekiem Edgars Putra atzīstas, ka neesot mednieks, jo nepatīkot dzīvniekus nogalināt. “Brālim ir atļauja, viņš šauj. Taču es sapratu, ka neviena nav vēl nošauta. Zosis ir tik gudras un manīgas! Putnu biedēkļus bijām salikuši uz lauka. Pirmās divas dienas tie līdzēja, pēc tam viss ir kaķim zem astes,” zemnieks norāda. Šogad zosis atlidojušas ļoti agri. Putnu bari uzturas divas trīs nedēļas, nodara savus posta darbus un aizlido tālāk uz ziemeļiem. Pēc viņa teiktā, ziemāji ciešot mazāk, jo šoziem tie saauguši lieli – noplūc, bet tie pēc tam ataug. “Zosis vairāk interesē tikko iesētas pupas, uzdīguši vasarāji. Pagājušajā gadā kaimiņu saimniecībā trešdaļa lauka, kādi divdesmit hektāri, bija vienkārši noēsta, pupas nebija pat iznākušas ārā, bet visas tika izrušinātas un noēstas,” pastāsta E. Putra.

Viņaprāt, izšķiršanās esot vienkārša: “Vai nu jāļauj putnus šaut, vai arī jāmaksā kompensācijas normālā apmērā. Pagājušajā gadā bija paredzēti 90 tūkstoši eiro, bet 600 tūkstošu pietrūka, un tās vēl joprojām nav samaksātas. Kas pirmie iesniedza, tie dabūja. Tie, kas pagaidīja, ka varbūt kaut kas vēl ataugs, ir zaudētāji.” Tāpat lauksaimnieks nesaprotot – ja dīķa abās pusēs aug vienādi ziemas kvieši, kāpēc vienā pusē iedeva atļauju, bet otrā – ne.

Putra novērojis, ka arī zosu biedēšana šaujot nav efektīva. Zosis paceļas spārnos un aizlido uz kaimiņa lauku. Kad sāk šaut tur, putni ir atpakaļ turpat, kur bijuši iepriekš. “Šie bari ir beidzamos desmit gadus ļoti savairojušies. Jā, daba ir jāsaudzē, dzīvnieki ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm, bet vienu brīdi mums sāks acis ēst ārā,” viņš atzīmē.

Vairāk šaut neļaus

DAP speciālisti norāda, ka jaunu atļauju izsniegšana putnu atbaidīšanai no sējumiem ar šaušanas metodi var radīt negatīvas sekas gan migrējošo un ligzdojošo zosu populācijai, gan var dot iemeslu Eiropas Komisijai sākt pārkāpumu procedūru pret Latviju par Putnu direktīvas neievērošanu, līdz ar to atļauju izsniegšanu zosu limitētai ieguvei palielināt nav plānots. Turklāt sējumu pasargāšanai atbaidīšana ar šaušanas metodi neesot vienīgā iespēja.

Strode stāsta, ka, analizējot iepriekšējo gadu datus, redzams, ka migrējošās zosis lielākos zaudējumus ir radījušas graudaugu, pupu un zirņu sējumos. Tāpēc, piemērojot izņēmumu, zosu ieguve un atbaidīšana ir pieļaujama tikai lauksaimniecības zemēs, kurās tiek audzēti šie kultūraugi. Lai pēc iespējas vairāk saimniecībām ļautu efektīvi atbaidīt zosis, tās tika sadalītas grupās pēc apdraudēto sējumu platībām.

Migrējošo putnu atbaidīšana ar šaušanu nav atļauta īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur zosu medībām pielīdzināmas darbības nav atļautas. “Visi iesniegumi tiek skatīti saņemšanas kārtībā. Daļai saimniecību atļaujas limitētai zosu ieguvei tiek atteiktas: pirmkārt, saimniecības atrašanās dēļ īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, otrkārt, pārsniedzot valstī noteikto iegūstamo indivīdu apjomu,” atļauju izsniegšanas principus skaidro G. Strode.

Pietrūkst atpūtas vietu

Skaidrojot biedrības “Zemnieku saeima” izplatīto informāciju, ka “atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā migrējošo gājputnu medības pavasarī ir aizliegtas”, DAP norāda, ka informācija ir neprecīza, jo visām dalībvalstīm esot saistoša Putnu direktīva, kas aizliedz medības pavasarī. Likumdošanā ir paredzēta kārtība, kādā izņēmuma gadījumā var tikt izsniegtas speciālas atļaujas atsevišķu putnu ieguvei, lai novērstu kaitējumu lauksaimniecībai.

Pēc speciālistu domām, migrējošo putnu barošanās sējumos manāmi pieaugusi tāpēc, ka būtiski palielinājušās tauriņziežu sējumu platības, kas ir tīkama barība zosveidīgajiem putniem, turklāt paplašinājušās vienlaidu lauku platības, kā arī ir palielinājušās vairāku zosu sugu populācijas.

“Zosis un gulbji ir migrējošie putni, kas pulcējas lielos baros un ceļošanas laikā periodiski apstājas, lai atpūstos, paēstu un pārlaistu nelabvēlīgus laika apstākļus. Migrēšana uz ziemošanas vietām un no tām putniem ir ļoti “dārgs” pasākums – tas prasa ļoti lielu enerģijas patēriņu. Cilvēku izmainītā vidē – lauksaimniecības zemēs – migrējošie putni apmetas, jo tiem trūkst dabisku barošanās un atpūtas vietu, kā arī kultivētajās platībās putniem barība ir vieglāk pieejama,” norāda G. Strode.

Uzziņai

Putnu atbaidīšana no sējumiem

• Atļaujas iegūt zosis izsniegtas 140 saimniecībām, kopējais apjoms – 1000 indivīdi. Drīkst šaut šādas sugas: sējas zoss, baltpieres zoss un Kanādas zoss.
• Saimniecībās, kurās migrējošo putnu apdraudētie kultūraugu sējumi ir līdz 100 hektāriem, atļauts iegūt ne vairāk kā 5 zosis, virs 100 hektāriem – ne vairāk kā 10 zosis.
• Lauku pārlidojošas zosis vai tās, kas tikko pacēlušās spārnos, šaut nedrīkst.
• Medniekiem jāreģistrējas, aizpildot īsu tiešsaistes anketu, un pēc zoss nomedīšanas jānosūta īsziņa uz tālruni 27775667, kā arī jāaizpilda tiešsaistes atskaite.

Avots: DAP