“Izdegusi diezgan liela platība – 2,14 hektāri. Manā karjerā “Latvijas Valsts mežos” šis ir viens no lielākajiem ugunsgrēkiem, ko esmu pieredzējis, bet Dunikas apgaitā, kur strādāju otro gadu, – lielākais,” K. Kampars pastāstīja, ka liela daļa teritorijas dūmoja, bet vējš uzpūta liesmu, līdz ar to uguns gāja mežā.

Dega izcirtums un jaunaudze.

“Piekļūt ugunsgrēka vietai bija samērā grūti. Strādāja Valsts meža dienesta ugunsdzēsēji, kas dzēsa ar trīs mūsu autocisternām, arī vairāki mežziņi. Nepiesaistījām ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ne arī kādu Dienvidkurzemes brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu.”

“Pusnaktī bijām beiguši dzēšanu un ierobežojuši ugunsgrēka vietu. Viss perimetrs ir apdzēsts, bet tagad turpinām likvidēt ugunsgrēku un izdegušo zemsedzi kārtīgi noliesim ar ūdeni,” vakarrīt celmi vēl gruzdējuši un dūmojuši, jo mežā bijis kūdras slānis, tā ka uguns iekļuvusi diezgan dziļi iekšā.

K. Kampars konkrēti nezina ugunsgrēka cēloni, bet pieļāva:

“Visticamāk – cilvēka darbības rezultāts. Citreiz viņi nomet izsmēķi vai sakur ugunskuru.

Varbūt mežstrādnieki izcirtumā ierīkoja sev atpūtas vietu un nav pieskatījuši uguni,” mežzinis aicina cilvēkus, kuri iet mežā, ievērot Valsts meža dienesta ugunsdrošības prasības.

“Nekurt ugunskurus, kur pagadās, bet speciāli ierīkotās vietās, kā arī sekot līdzi, kas paliek aiz muguras. Nemetiet ārā pa automašīnas logu izsmēķus, jo mežs ir sauss, bet nodzēsiet un izmetiet mājās vai gružu kastē! Lai cilvēki aizdomājas, kādas sekas var būt nevērīgai rīcībai.”