Durbeniekiem pārmaiņas nav pa prātam, un daudzi pieprasa paskaidrojumu, kāpēc šāds lēmums pieņemts.

Vietējie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka pie vainas ir Dienvidkurzemes novada pašvaldības Arhitektūras un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Grundbergs, kurš par iecerēto nevienu nebrīdināja.

Viņuprāt, tā bijusi vienpersoniska rīcība.

Vairāki durbenieki par savu pārdzīvojumu vēstījuši vietnē “Facebook”. Durbes iedzīvotāja Ilga Upeniece raksta: “Vienkārši gāju garām un ieraudzīju. Zvanīju [Durbes pilsētas pārvaldes vadītājam] Vilnim Kārkliņam, un viņš pastāstīja, ka Jānis Grundbergs jau ilgu laiku par to ir sūdzējies.”

Sieviete ir neizpratnē, kāpēc, nevienam neko nesakot, pieņemts šāds lēmums. To, vai iepriekšēja paziņošana būtu ko mainījusi vietējo attieksmē, viņa nezina.

“Tā bija tik ļoti skaista mūsu Durbes vizītkarte.

Četrus gadus zīmējums varēja uz tās sienas stāvēt, bet pēkšņi vairs nevar. Durbeniekiem tā glezna bija ļoti mīļa,” I. Upeniece par ieraudzīto paziņojusi arī sienas māksliniecei Laumai Bauerei.

“Viņa tādu darbu tur ieguldīja…”

Pati māksliniece atzīst, ka rīkojums sienu aizkrāsot tiešām bijis negaidīts, jo 2020. gadā ar ēkas, kas ir privātīpašums, saimnieku par sienas zīmējumu bija vienojusies.

“Man patika, ka cilvēkiem ļoti patika.

Vairākas māmiņas stāstīja, ka pastaigas laikā nekad nevarēja paiet garam, jo bērniem gribējās izlasīt un izpētīt, kas tur rakstīts. Kāds, tur lēkājot apkārt un prasot, kas tie par burtiem, arī iemācījies lasīt,” stāsta māksliniece.

Viņu nedaudz pārsteidzis vietējo sašutums un rūpes, jo līdz šim tā arī nebija sapratusi, tieši cik svarīgs viņiem bija šis darbs.

Arhitektūras un plānošanas nodaļas vadītājs Jānis Grundbergs skaidro, ka ēka, uz kuras bija gleznojums, iekļaujas Durbes pilsētas vēsturiskā centra apbūvē, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Viņš norāda, ka uz šādiem objektiem jebkāda darbība bez saskaņošanas un atļaujas skaitās patvaļīga.

“Šajā gadījumā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, apsekojot šo objektu, konstatējusi nelikumību.

Ēkas īpašnieks par to jau pirms kāda laika saņēma vēstuli. Nesen mums ar viņu bija tikšanās, un viņš šo vēstuli rādīja un prasīja, ko darīt. Teicu, ja šāda patvaļība ir izdarīta, tad fasāde ir jānokrāso,” stāsta arhitekts.

Kad ēkas īpašnieks pirms pāris gadiem deva atļauju sienu apgleznot, viņš nebijis informēts, ka viņam nav tiesību šādu atļauju dot un ka tas ir jāsaskaņo ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

“Cilvēki nevar zināt visas likumdošanas nianses. Pēc būtības tas tiešām ir privāts objekts,”

atzīst pašvaldības pārstāvis.

“Ja šādas lietas ir svarīgas un aktuālas, tad, domāju, mums viesiem kopā būtu jāvienojas par vietu, kur radīt līdzīgu objektu. Man žēl, ja kāds jūtas aizvainots, jo domas kādam nodarīt pāri nebija, bet mēs nevaram atļauties uz šādām ēkām darīt visu, kas ienāk prātā,” J. Grundbergs nenoliedz, ka sabiedrības reakcija viņu pārsteidza, taču ir gatavs sadarboties un meklēt alternatīvu vietu likumīgai ielu mākslai.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.