#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Pašā plūsmas krustpunktā
Kuram radās ideja, ka pašā Kazdangas sirdī jābūt kafejnīcai? “Mums abiem,” saka Ernests un tomēr pārjautā sievai. “Iegādājāmies daļu veco dzirnavu,” stāstījumu sāk “Kazbāra” saimniece. Vispār jau tā bijusi nejaušība. “Viss sākās ar dzīvokli. Atbraucu no Kopenhāgenas un uzdāvināju Elīnai dzirnavās dzīvokli. Vēlāk sieva parūpējās, lai lielākā daļa dzirnavu nonāk mūsu īpašumā,” pastāsta saimnieks.
“Sēdējām šeit, tādā mazdārziņā, kur aug sparģeļi un visādi citi augi. Te, kur tagad ir kafejnīcas namiņš, stāvēja tāda maza dārza mājiņa, kur glabājās puķupodi, grābekļi, lāpstas un citi darbarīki. Domājām, cik interesanti, ka šāds mazdārziņš atrodas pašā Kazdangas vēsturiskajā centrā. Tas nozīmē vien to, ka šeit ir jābūt tādai centrālai vietai, jo te visi iet garām. Te ir tāds žāklis, kur plūsma sadalās, līdzīgi kā Aizputes centrā tā saucamais šekums – ar to man šī vieta asociējas,” stāsta Elīna. “Šeit ir krustpunkts – cilvēki brauc uz parku, uz Valātas pilskalnu, uz uzņēmumu “Elpa”, tepat ir Kazdangas pils. Ļaužu plūsma šajā vietā izsenis bijusi,” skaidro Elīna.
“Grēks būtu te tāpat vien dzīvot, un mēs arī nevarētu tā mierīgi padzert kafiju pēc pastaigas pa parku. Tādēļ likumsakarīgi dzima ideja par ēdināšanas uzņēmumu. Kafejnīca atrada mūs, un dzirnavas izvēlējās par šādu vietu būt,” teic saimniece.
“Dzirnavas, kas maļ un griežas, simboliski rāda, ka šai vietai jābūt kustībā. Tā nedrīkst būt statiska,” viņa uzsver. “Mēs arī nekad neplānojām šeit dzīvot, jo šī ir sabiedriska vieta. Paši par sevi esam intraverti cilvēki, mums patīk noslēpties. Dzīvošanai mums ir sava viensēta.”
Bērni nāk pēc saldējuma
“Jūlija beigās atvērām, septembra beigās vērsim ciet,” par “Kazbāra” pirmo sezonu saka Elīna. “Priecīgi esam, ka cilvēki nāca un brauca pie mums,” viņa turpina.
Kafejnīca ir viens no ģimenes kopīgajiem projektiem. Ernests strādā aviācijā, bet Elīna ir bērna kopšanas atvaļinājumā – lielākā daļa viņas laika un rūpju tiek meitiņai Mūnai un dēlam Aido. “Jāteic, ka kafejnīca ir smalka un diezgan sarežģīta padarīšana. Pēdējie pieci procenti, kas bija jāpadara, prasīja visvairāk laika un kavēja to atvērt ātrāk,” neslēpj Ernests.
Vietējie kafejnīcas saimniekiem stāstījuši, kā bērnībā te ložņājuši pa apkārtni un dauzījušies. “Nespēj noticēt, ka ir vieta, kur atnākt un pasēdēt,” piebilst Elīna.
Kazdangas centrā ir ēdnīca, taču āra kafejnīca nav bijusi. “Jauši vai nejauši esam aptvēruši plašu auditoriju. Nedēļu nogalēs pie mums nāk tūristi, ģimenes ar bērniem, cilvēki, kas apmeklē parku un apkārtni, vakarā šī ir atpūtas vieta vietējiem, pa dienu bērni nāk pēc mūsu īpašā saldējuma,” savus apmeklētājus raksturo Elīna.
Viņa vēl piebilst, ka pati pirmā dzima ideja tieši par saldējumu, pēc tam radās viss pārējais.
“Kazbārā” nedaudz vairāk kā mēneša laikā viesojušies ciemiņi gan no tuvākas apkārtnes, gan tālākām vietām. “Mums kā iedzimtiem rīdziniekiem šķiet, ka vairāk laika vajag, lai šķērsotu Rīgu, nekā no Liepājas vai Pāvilostas atbrauktu uz Kazdangu,” atklāj “Kazbāra” siamniece.
Atļauts, ejošs un topā
Kāpēc “Kazbārs”? Izrādās, skaidrojums jāmeklē asociācijās. “Jaunās vietas nosaukuma saknē vēlējāmies ielikt daļu no Kazdanga vārda. Sākotnēji Kazdangas nosaukumam nav bijusi saistība ar kazām, tas cēlies no vārda “kacēt” jeb grūti aizkacējama vieta. Tikai vēlāk radies stāsts par meiteni – kazu gani. Pasaules kultūrā kaza ir auglības simbols. Un Kazdanga ir diezgan auglīga vieta. Kazdangai ir vajadzīgs piesaistošs simbols, šis ir atbilstošs,” pauž saimniece.
“Pamatīgu ēdināšanu mēs nevaram piedāvāt, jo namiņš ir pārāk mazs, taču mums ir kafija, citi dzērieni, saldējums un veģetārās zupas,” sortimentu raksturo Elīna.
Siltā laikā labi gājis saldējums un aukstie dzērieni, tostarp Mārtiņa Kazradža darinātais alus, vēsākā laikā palielinājies pieprasījums pēc zupām. “Mūsu filosofija ir piedāvāt gan bioloģiskus produktus, gan vietējos ražojumus, tāpēc arī zupas. Tāpat pie mums atradīsiet aizputnieku zīmola “Mazliet elegances” ekoloģiskos saldumus, vīndara Mārtiņa Santa vīnus, “Curonia” svaigi grauzdēto kafiju no Kuldīgas,” pastāsta saimniece.
Cilvēki bieži prasot arī frī, bet tas ir plāns tālākai nākotnei. “Mēs dodam to, kas mūsu situācijā ir atļauts, ejošs un topā,” Elīna saka. Medeņi iesākumā kafejnīcā darbojušies divatā, liels palīgs esot dēls Aido, kurš pelna naudiņu batutam, tomēr, klientu interesei augot, dabūjuši piesaistīt papildspēkus. “Negaidījām, ka būs tik liela atsaucība,” atzīst Elīna.
Aktīvās atpūtas cienītāji turpat Dzirnavu dīķī var izmēģināt SUP dēļus, bet nākamajā sezonā iecerēts ierīkot arī bērnu stūrīti un šūpoles. “Mūsu plāns ir ar laiku šeit atvērt viesnīcu. Uz Kazdangas parku un apkārtni bieži brauc vācu tūristi, kuri meklē savu baltvācu augstdzimušo radu saknes. Šķiet, ka naktsmītnes ir tieši tas, kā pietrūkst tāda episka un diža parka un maģiskas, vēsturiskas vietas centrā. Ceram, ka šis sapnis piepildīsies!” savas tālākās ieceres atklāj Medeņi.
