Zils, sudrabs un balts – šīs trīs krāsas sestdien bija skatāmas ne tikai mākoņu rakstos debesīs, bet arī Durbes galvenajā ielā. Pilsētas 125. jubilejas svētkos viens no jautrākajiem un vienlaikus izzinošākajiem pasākumiem bija vēsturiskā pastaiga pa Raiņa ielu. Šogad pirmo reizi notika konkurss “Mans labais kaimiņš”. Tas parādīja, ka durbenieki ir saticīgi un netaupa labus vārdus cilvēkiem, kuriem dzīvo blakus.

Pastaigā pa Raiņa ielu kopā ar Liepājas cirka studiju “Beztemata” daudzi gājēji bija uzklausījuši un īstenojuši aicinājumu ģērbties Durbes ģerboņa krāsās – zils, sudrabs, balts. Gājiena pieturvietās dalībniekiem bija jāveic dažādi uzdevumi. Tā kā 20. gadsimta sākumā, pateicoties pilsētas pirmā domes priekšsēdētāja, dārznieka Sīmaņa Klēvera ierosmei, Durbe bija ievērojama ar saviem ābeļu dārziem, tās ģerbonī uz tumši zila fona attēlota sudraba ābele ar septiņiem āboliem. 

Pastaigā mijās dažādi laikmeti. Padomju laika civilās aizsardzības mācības un palīdzības sniegšana ar gāzmaskām šodienas acīm izskatījās amizanta. Hipiju laiku Latvijā simbolizēja motocikls un šāda nosaukuma Imanta Ziedoņa slavenais dzejoļu krājums, kas bija simbols jauniešu alkām pēc brīvības. Tāpēc svētku dalībnieki lēca motociklā kā uz skatuves, lai lasītu I. Ziedoņa dzeju un izkliegtu savu sāpi. Pēc hipijiem nāca panki, un šajā pieturvietā jau varēja saposties zaļumballei, nokrāsojot sejas, iekrāsojot matus ar koppapīru vai ieveidojot frizūru ar olas baltumu.

Durbes pilskalnā godināto labo kaimiņu vidū bija Vita Stepanoviča, par kuru konkursā bija iesniegtas vairākas pieteikuma vēstules. Un pati Vita arī bija pieteikusi ne vienu vien jauku kaimiņu. Labo kaimiņu konkursam Vitu pieteica Ansonu ģimene. Un otrādi arī. Jau septiņus gadus V. Stepanoviča rīko kaimiņu saietu. “Vienu nedēļas nogali atvēl, visi to ieplāno un tiekas, par visu gadu apspriež, kas noticis. Vieniem bērni Vācijā, citiem Rīgā,” pastāstīja Alise Ansone. Kaimiņi savstarpēji cits citam palīdzot visos darbos, nekad neatsakot. “Durbē dzīve ir ļoti laba. Notiek daudz pasākumu, tikai vajag iet piedalīties un darīt. Mierīgi, klusi un daudz svaiga gaisa. Meži, ezeri riņķī, ko vairāk vajag,” atzina Ansonu ģimene.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31. jūlija numurā.

#kvards-20180731-06#

41Skatīt galeriju