Otrdiena, 31. marts Gvido, Atvars

Sliktais ceļu stāvoklis varētu kavēt novada attīstību

Sliktais ceļu stāvoklis varētu kavēt novada attīstību
Kurzemē uz valsts reģionālajiem ceļiem šogad nav plānota ne virskārtas atjaunošana, ne rekonstrukcija. Katastrofālā stāvoklī ir ceļi ar asfalta segumu Priekules un Vaiņodes novadā. (Foto: Andris Gertsons)
06.02.2020 07:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē 4. februārī piedalījās Liepājas un apkārtējo pašvaldību vadītāji. “Pilsētai galvenā tēma bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces iesniegtie likuma grozījumi, kuros viņš redz lietas, kas Liepājai ar jaunveidojamo novadu būtu jādara kopā,” stāsta Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis. Taču vairāku novadu vadītāji uzsvēra ceļu slikto stāvokli kā būtisku šķērsli reformas īstenošanai.

Sēdē apspriesti priekšlikumi, gatavojot likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajam lasījumam. Par topošā novada administratīvā centra atrašanās vietu astoņu pašvaldību vadītāju domas dalās. “Puse redz Liepāju, bet otrai pusei atkal domas dalās,” saka J. Vilnītis. “Paudu viedokli, ka Liepāja ir atvērta, bet mēs nejauksimies, lēmums ir jāpieņem valstij un pašiem novadiem. Šobrīd remontē ēku Peldu ielā 5, un redzam iespēju vienu stāvu iznomāt jaunā novada administratīvajam centram.”

Starp lietām, kuras Liepājai un jaunajam novadam vajadzētu darīt kopā, Saeimā nosaukta atkritumu apsaimniekošana. “Tas nav nekāds jaunums, un nav arī iebilžu, mēs to jau darām,” atzīst J. Vilnītis. Viņš iebilst pret ierosinājumu veidot kopīgu izglītības pārvaldi, jo Liepāja negrasoties reformēt visas skolas jaunajā novadā. “Mēs redzam iespēju veidot jaunu metodisko centru, kas apkalpotu pilsētu un novadus visā, kas skar izglītības kvalitāti, līmeni un saturu,” norāda Liepājas mērs. “Taču visvairāk biju pret to, ka Liepāja kopā ar novadu veidotu attīstības un investīciju plānu. Mēs jau esam sākuši plānot savu attīstības programmu. Nav pareizi veidot kopīgu plānu, jo mums katram ir sava stratēģija. Mums ir osta, lidosta, dzelzceļa mezgli, “Liepājas metalurga” teritorija, un visi cilvēki gaida ziemeļrietumu priekšpilsētu savienojumu ar centru – dzelzceļa pārvadu. Tie ir mūsu izaicinājumi, kas parādās attīstības plānā un skar arī investīciju plānu. Es piedāvāju sadarboties atsevišķos projektos, tāda pieredze jau ir, piemēram, ar Lejaskurzemes vēsturisko mantojumu.”

“Juridiski jau būtu pareizi, ja administratīvais centrs būtu Lejaskurzemes novadā,” saka Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska. “Taču novads ir liels. Iedzīvotājiem ir darīšanas Zemesgrāmatā, pie notāra vai slimnīcā – tas viss ir Liepājā, cilvēkiem vajag atvieglināt piekļuvi. Tā domā visi, kas atbalsta centru Liepājā. Gala lēmumu pieņems Saeima.”

V. Jablonska pašlaik nodarbojoties ar jautājumu par valsts reģionālajiem autoceļiem no Priekules uz Vaiņodi un Skodu Lietuvā. “Saeimā uzsvēru, ka reizē ar reformu šie ceļi ir jāsakārto. Pašlaik apzvanām autobusu parku, uzņēmējus, kas mokās, braucot pa šiem ceļiem, Aizputes televīzija veido sižetu. Mans nākamais solis būs iesniegums pozīcijas partijām par VARAM paredzētajiem 300 miljoniem ceļiem. Lai nāk priekšā ar programmu – kurus ceļus? Tā ir valstiska vienošanās, ka to ir jāsāk darīt,” viņa uzskata. Tā kā Kurzemē šogad nav plānots salabot nevienu reģionālo ceļu, pašvaldības vadītāja plānojot braukt uz Latgali, kur ceļus labo. “Gribu nofilmēt, vai patiešām tur ir tik traki ceļi kā pie mums.”

“Ceļi Saeimas komisijas sēdē tika minēti kā arguments, kas varētu kavēt jaunveidojamā novada darbību un attīstību,” saka Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. “Paralēli izskanēja ideja par ceļu attīstības koncepciju līdz 2040. gadam – ka visas pilsētas savieno ātrgaitas ceļi, kur var braukt ar ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.” Viņš atceras, ka par valsts ceļiem runāts arī 2009. gadā, kad notika novadu veidošana, taču ceļa no Nīcas caur Otaņķiem uz Grobiņu nav joprojām.

Saeimas komisijai pašvaldības savus priekšlikumus varēja iesniegt tikai ar Saeimas deputātu starpniecību, pastāsta A.  Petermanis. Viktors Valainis virzījis priekšlikumu par vairāku pašreizējo novadu, tai skaitā Nīcas, palikšanu pašreizējās robežās, bet komisija balsojumā to nav atbalstījusi. “Mums bija cits priekšlikums – par Nīcu un Rucavu kopā, bet tādu neizskatīja,” saka A. Petermanis. “Ar 2021. gadu sāksim dzīvi jaunajā novadā.” Nozīmīgs viņam šķitis priekšlikums papildināt likumprojektu ar pantu par kultūrvēsturiskajiem novadiem. “Kultūras ministrijai uzdots līdz gada beigām izstrādāt priekšlikumus kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanai nesaistīti ar administratīvajām robežām,” viņš pastāsta.

Saeimas komisija un pašvaldību vadītāji pozitīvi vērtējuši Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja Ulda Kristapsona piedāvājumu mainīt jaunveidojamā novada nosaukumu no Lejaskurzemes uz Dienvidkurzemes. “Tāds bija mūsu deputātu lēmums un priekšlikums. Dienvidi ir kaut kas jaukāks, siltāks un labāks. Šāds nosaukums jau ir vairākām valsts iestādēm. Pozicionējot Liepāju un novadu kā tūrisma galamērķi, dienvidi noteikti ir labāki par leju,” saka U. Kristapsons.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli