Nīderlandiešu kompānija vēlas Latvijā pirkt griķus un griķu sēnalas un dibināt ar latviešu lauksaimniekiem ilgtermiņa sadarbību. Dienvidkurzemē griķu tīrumi gan iet mazumā.

Raža šogad slikta

Griķi var būt gan bioloģiski, gan konvencionālām metodēm audzēti, stāsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas izpilddirektore Mairita Blūma. Sēnalas tiktu izmantotas spilvenu pildīšanai. M. Blūma ar kompānijas “De Vier Winden” pārstāvjiem tikusies pati, redzējusi arī tai piederošās “Nīderlandei tipiskās graudu maltuves”, kur graudus pārstrādā. Nīderlandiešus interesētu apjomi, ne mazāki par tonnu. Cenas noteikšanā lielas iespējas vēl esot zemniekiem pašiem – pircēji vispirms gribot zināt, par cik latvieši gatavi pārdot.

Uzņēmumam interesē arī citi Latvijā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm audzēti graudi. Griķi un graudi, apstrādāti un samalti, tiktu tirgoti veikaliņos.

Nīderlandieši labības pārdevējus meklē arī citās Eiropas valstīs. “Bet vairāk viņi skatās uz austrumu pusi, uz Baltiju, jo viņiem ir sajūta – pat, ja te izmanto intensīvās lauksaimniecības metodes, tik un tā te ir tīrāk,” skaidro M. Blūma.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iepriekš saņēmusi arī kāda poļu uzņēmuma lūgumu pēc bioloģiski audzētiem griķiem jebkādā kvalitātē, jo šogad citur Eiropā tie esot pieejami ļoti maz. Asociācijas izpilddirektore to skaidro tādejādi, ka ievākšanas sezona ir sākusies, taču šās vasaras un rudens laika apstākļi – sausums un lietavas – ļoti slikti ietekmējuši ražību un kvalitāti.

Arī bitenieki atsakās

Griķus audzē arī dienvidkurzemē, apstiprina Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Ģirts Osis. Tiesa, pēdējā laikā biežāk šo kultūru izvēlas bitenieki, jo griķis ir labs medus augs. “Ja audzē medus un arī griķu ieguvei, tad atmaksājas,” saka Ģ. Osis. Bet tikai griķu graudu ieguvei vien nē.

Tas tādēļ, ka raža, tikko no lauka novākta, nav izmantojama, graudi vispirms kādā pirmapstrādes vietā jānoslīpē. Turklāt tā kā šis augs gatavību sasniedz diezgan vēlu rudenī, problēmas ir arī ar ražas ievākšanu, jo tajā laikā nereti lietavas jau ir tik spēcīgas, ka kombains uz lauka vairs netiek. Mēdz būt, ka griķi, no kuriem bites nektāru savākušas, rudens pusē tiek iearti zemē kā zaļmēslojums.

Ģ. Osis gan norāda, ka arī bitenieki dienvidkurzemē nesteidzas paplašināt griķu sējumus, jo “griķu medus nevienam negaršo”, lai cik bioloģiski augstvērtīgs tas nebūtu.

Tādēļ, uzskata pārvaldes vadītāja vietnieks, Latvijā audzēti griķi nopērkami galvenokārt tikai bioloģisko produktu veikalos. Lielveikalu plauktos pārsvarā esot Baltkrievijā audzētie.

Arī reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes Aizputes sektora vadītājs Bruno Herbsts zina teikt, ka citus gadus griķu tīrumu Liepājas apkaimes novados bijis vairāk.

Dina Belta
“Kurzemes Vārds”

Uzziņai:

-Nīderlandes uzņēmēju interneta resurss: www.gunnewickdevierwinden.nl.

-Vairāk informācijas Latvijā: [email protected] un pa tālruni 28676596.