Trešdiena, 29. jūnijs Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Eiropas valstīs piekrastes zvejai atšķirīgas izredzes

Eiropas valstīs piekrastes zvejai atšķirīgas izredzes
10.10.2007 17:40

0

Atslēgvārdi

Jūlija sākumā un septembrī Zvejnieku federācijas priekšsēdētājam Ēvaldam Urtānam bija iespēja vispusīgi iepazīties ar piekrastes zvejas īpatnībām Spānijā un Itālijā. Salīdzinot ar Latviju, tur esot vērojama daudz lielāka patstāvība, lielāka sabiedriskā aktivitāte, kā arī nepakļaušanās ierobežojumiem un regulām. “Zinot, ka neesam tik bagāti, lai iesaistītos ar līdzfinansējumu, Spānijas Zivsaimniecības centrs Eiropas Sociālā fonda projekta “Piekrastes pārorientēšanas aktivitātes” īstenošanā Latvijas speciālistus uzaicināja piedalīties kā novērotājus,” Ēvalds paskaidroja.

Spānijā un Itālijā rosība lielāka

Brauciens uz Apenīnu pussalu un pēc tam arī uz Itāliju, devis daudz vērtīgas pieredzes. Visvairāk pārsteigusi apbrīnojamā rosība. Katrs cenšas, kā prot un spēj. Arī zvejnieku skaits tur esot ievērojams.

Tāpat atšķirīga esot piekrastes zvejas jēdziena izpratne. Tur zveju neierobežo nedz attālums, nedz dziļums. Zvejnieki braucot jūrā tik tālu, cik viņu kuģis vai laiviņa spēj. Komentējot šo faktu, Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs teica, ka zivis ir jāzvejo tur, kur tās mīt, nevis jāsponsorē degvielas tirgotāji, meklējot lomus tur, kur tos nevar paņemt.

Citādi izprotot arī jūras aizsargājamo teritoriju statusu. Latvijā dabas aizsardzību zonas jūrā tiek veidotas kā plaši lieguma nogabali, bet tur tie esot nelieli mozaīkveida reģioni, kur tūristi, piemēram, brauc nirt ar akvalangiem, lai pilnīgāk iepazītu zemūdens floru un faunu.

Gan Spānijā, Galīcijā, Santjago de Kopastellas rajonā, gan Itālijā, Sardīnijas salā, piekrastes zvejnieki nodibinājuši daudz kooperatīvu un izveidojuši cilvēku grupas, kas raksta un realizē projektus. Pilsētiņā, kas apmēros mazāka par Liepāju, reģistrēti aptuveni 400 kuģīši un laivas. Nemitīgi notiekot semināri, prezentācijas, pieredzes apmaiņas sarīkojumi.

Vienīgā problēma, kas latviešus vienojot ar itāliešiem un spāņiem, – arī tur zivju daudzums jūrā strauji sarūk un lomi kļūst aizvien mazāki. Tāpēc arī izstrādāts projekts, kas mudina kuģu un laivu īpašniekus pārorientēties uz tūristu vizināšanu vai nodarboties ar citiem biznesa veidiem, piemēram, sabiedrisko ēdināšanu.

Iebilst pret prasībām

Ēvaldam bijusi iespēja kopā ar itāliešu zvejniekiem izbraukt jūrā.  Viņi bijuši noskaņoti ļoti draudzīgi un vaļsirdīgi. Kad tīkli bijuši izmesti, pēc brīža sākusies to izcelšana. Linumā spārdījušās ļoti daudzu sugu zivis, tomēr kopumā lomi izskatījušies pieticīgi. Internetā Ēvalds izlasījis ziņu, ka izsmelta tunču zvejas kvota. Viņš arī novērojis, ka ne visi zvejnieki ķer zivis. Daļa ar speciālām ķeselēm skrāpējuši zemūdens klintis, lai savāktu gliemežus un citas delikateses. Tomēr tur piekrastes zveju neviens neuzskatot par tautsaimniecībai nevajadzīgu un tādēļ noniecināmu nozari, kā tas reizumis vērojams Latvijā.

Federācijas vadītājs uzaicināts piedalīties diskusijā, kur debatēts par ES regulu prasībām. Strikti aizstāvot savas intereses, zvejnieki visai asi iebilduši pret daļu no tām. Galvenā viņu prasība: saglabāt zvejniecības potenciālu. Šajā nolūkā tiekot rīkotas mācības, veikta ekoloģiskā izglītošana, veicināta sadarbība ar kolēģiem citās valstīs, dibinātas dažādas apvienības, izstrādāti projekti, kuru uzdevums stāstīt ļaudīm par senajiem zvejošanas veidiem un uztvert piekrastes zveju kā tautas kultūrvēstures sastāvdaļu.

Vēl Spānijā un Itālijā piekrastes zvejniekiem darbojoties dažādi interešu pulciņi. Tā, piemēram, kādā no tiem jaunie cilvēki mācoties  lāpīt saplēstos tīklus.

Nozarei neredz nākotni

Kaut gan Itālijas un Spānijas kolēģi ir noskaņoti sadarboties ar Baltijas valstīm, federācijas priekšsēdētājs pauda šaubas, vai no tā kaut ko izdosies īstenot. Atšķirības esot pārāk būtiskas. Turklāt nav jau arī vēlēšanās izpausties. Arī redakcija ir vairākkārt pārliecinājusies, ka piekrastes zvejnieki par savu darbu un nākotnes izredzēm nav noskaņoti pat runāt.

Nākamgad zvejniekiem atkal draud mencu zvejas kvotu samazināšana. Satraukumu šajā sakarībā paudis Kurzemes Zvejnieku asociācijas vadītājs Igors Markuševskis. Zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš gan esot mierinājis, ka nebūs tik traki, jo samazinājums galvenokārt skars Baltijas jūras rietumdaļas mencu zvejas atļaujas. Tomēr Ēvalds uzskata, ka aina nav iepriecinoša, jo Latvijas Zivsaimniecības pārvalde ar Rietumu kolēģiem veica kvotu apmaiņu un turpmāk, kad tādas iespējas vairs nebūs, mencu zvejas limits turpinās samazināties.

Neredzot nozarei nākotni, zvejnieki meklējot iespēju, kā piesaistīt ES līdzekļus, lai sagrieztu savus kuģus un laivas metāllūžņos vai pārorientētu citiem mērķiem. Tiklīdz līdzekļi flotes samazināšanai atkal kļūs pieejami, Liepājā palikšot ne vairāk par trim, četrām piekrastes zvejas vienībām, daudz vairāk to nebūšot arī Pāvilostā. Tur apvienības vadītājs Vairis Vaskops zveju jūrā jau ir beidzis. Kaut cik vērā ņemamā apjomā strādāt turpinot vēl Jānis Vīgants un Jānis Pētermanis. Ar stāvvadiem zvejojot vairs tikai Jūrmalciemā. Līdz šim to darīja arī Ventspils pusē, bet tagad vairs ne. Ēvalds sacīja, ka tuvākajā laikā paredzēts sagriezt vai pārorientēt citiem mērķiem pavisam 110 piekrastes profesionālo zvejnieku laivu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Mūsu piekrastē, spriež Ēvalds Urtāns, vēl var cerēt uz plekstu lomiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz