Nepatīkami pārdzīvojumi, kas sākotnēji varētu šķist uzjautrinoši, šovasar bija jāpiedzīvo Dunalkas pagasta “Purviņu” saimniecei Marinai Filatovai. Viņas šķirnes ķēves bija sācis apciemot kaimiņu bezsugas ērzelis un vienu no tām arī aplecis. Tādējādi nodarīti zaudējumi, jo šai ķēvei bija paredzēts startēt dažādās sacensībās. Turklāt saimnieci izmisumā dzen tas, ka neviena instance līdz šim nav spējusi panākt, lai ērzeļa saimniece novērstu dzīvnieka regulāros brīvsoļus.

Nelūgtais viesis atnāk naktī

M.Filatova pastāstīja, ka viņas meita 12 gadu nodarbojas ar jāšanas sportu, tāpēc arī saimniecībā tiek turēti zirgi. Viens no tiem jau ir 13 gadu vecs, slims un mierīgi vada vecumdienas. Saimnieki nevēlas no tā atbrīvoties, jo savulaik tas labi kalpojis. Vēl divas ir Latvijas šķirnes ķēves, ar labiem ciltsrakstiem – divus un četrus gadus vecas. Latvijā likums atļauj zirgiem piedalīties jāšanas sporta disciplīnās no četru gadu vecuma.

Problēmas sākušās maijā, kad “Purviņos” kā negaidīts viesis sācis parādīties aptuveni septiņu kilometru attālumā dzīvojošajai Veltai Beķerei piederošais ērzelis. Sākumā samērā ātri izdevies pamanīt tā klātbūtni, kamēr dzīvnieks nav paguvis nodarīt nekādu postu. M.Filatova saukusi saimnieci, lai savāc savu zirgu.

Vēlāk piepildījušās M.Filatovas vislielākās bažas. “Tam ērzelim nav nekādas vērtības, viņš ir līdzvērtīgs sētas krancim. Manas ķēves ir augstvērtīgas šķirnes, tāpēc baidījos, ka viņš tās neaplecina. Un augustā sākās problēmas,” stāsta M.Filatova. Ērzelis atskrējis pa nakti, salauzis aploku, visu nakti uzdzīvojis ar “Purviņu” zirgiem un, kā vēlāk noskaidrojās, aplecis vecāko ķēvi, bez tam arī savainojis. Ķēvei pēc divām nedēļām vajadzēja piedalīties sacīkstēs. Pēc tam ērzelis aizvien regulārāk sācis apmeklēt “Purviņus”. Šonedēļ, kad tur ieradās “Kurzemes Vārds”, nerātnais ērzelis atradās “Purviņu” zirgu boksā. M.Filatova to tur, lai atdotu saimniecei liecinieku klātbūtnē un šis fakts būtu pierādāms, jo viņa grasās sūdzēt tiesā V.Beķeri un piedzīt zaudējumus. “Purviņu” saimniece arī norāda, ka V.Beķeres zirgs netiek turēts pienācīgos apstākļos, tāpēc regulāri klaiņo pa pagastu. Bet tas ir ļoti bīstami. Par ķēvēm sadomājies ērzelis var uzbrukt arī kādam pretimnācējam, bet cilvēks tik lielam dzīvniekam nav pretinieks.

“Man ir nodarīti lieli zaudējumi. Aplecinātais sporta zirgs būs grūsns vienpadsmit mēnešus, pēc tam pusgadu tam jābūt kopā ar kumeliņu. Pa šo laiku nav iespējami nekādi treniņi. Kas man to atmaksās? Un kur lai lieku to bezšķirnes kumeliņu? To jau nevar kā kaķēnu noslīcināt. Man jau teica, lai ērzeli nošaujot. Bet dzīvnieks jau nav vainīgs, tas tikai rīkojas pēc saviem instinktiem,” secina M.Filatova. Viņa ir vērsusies visās iespējamās instancēs – policijā, Pārtikas un veterinārajā dienestā, kā arī pašvaldībā. Taču neviens līdz šim nav spējis panākt, lai V.Beķeres ērzelis vairs uz “Purviņiem” nenāktu. “Esmu iedzīta pilnīgā nervu stresā. Vai tiešām Latvijā nav likumu, kas man var palīdzēt?” sašutusi ir “Purviņu” saimniece.

Sūdzības birst kā pupas

“Es ļoti labi saprotu Filatovas kundzi. Esam darījuši visu iespējamo. Saucām policiju, Veterinārais dienests arī ir sastādījis aktu, bet neviens šo problēmu līdz šim nav varējis novērst,” bezspēcību atzīst Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.

Viņš arī pastāstīja, ka sarežģījumi ar V.Beķeres ganāmpulku jau ir ilgstoši. Ne tikai zirgi, bet arī aitas viņai klīstot brīvsolī, ganoties kaimiņu stādījumos, tāpēc nepārtraukti tiek saņemtas sūdzības. Arī V.Beķere parādā nepaliekot. Pagājušā gadā vien no viņas saņemti vairāki desmiti sūdzību par kaimiņiem. Arī šogad to netrūkstot.

“Manuprāt, atbildīgajiem dienestiem ir jāatrod veids, kā panākt, lai Beķeres ganāmpulks nenodarītu postu kaimiņiem. Tas nav normāli, ka septiņdesmit gadu veca sirmgalve viena pati valda pār tik lielu dzīvnieku skaitu un nespēj par tiem pienācīgi parūpēties,” uzskata A.Radzevičs.

Noliedz, ka zirgs būtu bezsugas

V.Beķere atzīst, ka problēmas ar viņas ērzeli pastāv. “Es īsti nezinu, kāpēc viņš tā dara. Citi zirgi man prom neskrien. Iespējams, viņš sekoja pa pēdām ķēvēm, kuras te garām tika vestas. Varbūt viņš meklē savu baru, bet varbūt kāds tīšām viņu palaiž vaļā,” skaļi prātoja V.Beķere.

Tomēr sieviete netaupa pārmetumus un žēlojas, ka M.Filatova draudējusi zirgus nošaut un lamājusi viņu rupjiem vārdiem. “Un kāpēc viņa veda ērzeli savā boksā? Tagad tas tiešām visu mūžu atcerēsies šo vietu,” uzskata V.Beķere. Bez tam viņa kategoriski noraida apgalvojumus, ka zirgi ir bezsugas kranči, un parāda zirgu pases, kur tiešām rakstīts, ka dzīvnieki ir Latvijas šķirnes zirgi.

Un tomēr Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Guntis Rozītis norādīja, ka problēmas var rasties tāpēc, ka V.Beķeres ērzelis, visticamāk, nav sertificēts. Tāpēc, ja piedzims ērzelēns, arī to var nesertificēt un tas nevarēs turpināt šķirnes zirgu dzimtu.

Sarunas laikā jūtams, ka V.Beķere labi orientējas zirgu audzēšanas jomā, jo zina nosaukt vārdā rajona labākos zirgus, to īpašniekus, kas un kad uzvarējis. Ar zirgu audzēšanu viņa sākusi nodarboties 1992.gadā, kad no izjukušā kolhoza par pajām tikusi pie vienas ķēves. Sākumā viņa tos turējusi Grobiņā, taču tad savākusi mājās, jo uzskatījusi, ka zirgi tur tiek ekspluatēti peļņas nolūkos, no kā viņai nekāds labums netiek.

Dzīvnieku var konfiscēt

Problēmu ar ērzeļa klaiņošanu V.Beķere plāno novērst, iegādājoties jaunus iemauktus un izgatavojot lielāku mietu, lai zirgs nespētu norauties. Tāpat viņa apsverot zirga kastrēšanas iespēju.

Pārtikas un veterinārā dienesta Liepājas pārvaldes inspektore Aivita Vītoliņa pastāstīja, ka nerātnā ērzeļa saimniece vienreiz jau administratīvi sodīta par dzīvnieka brīvsoli, viņa arī uzaicināta uz pārrunām. “Mēs viņai ieteicām risinājumus, lai to vairāk nepieļautu. Skaidrs, ka, instinktu vadīts, dzīvnieks gribēs doties pie ķēvēm, tāpēc divu nedēļu laikā ir jāveic ērzeļa kastrēšana. Brīdinājām, ka gadījumā, ja par ērzeļa klaiņošanu tiks saņemta vēl kāda sūdzība, varam pieņemt lēmumu par dzīvnieka konfiskāciju,” sacīja A.Vītoliņa. Savukārt par zaudējumu piedziņu M.Filatovai jāvēršas tiesā ar civilprasību.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Lai gan saimniece apgalvoja, ka viņas ērzelis ir miermīlīgs, “Purviņu” zirgu stallī tas ciemiņus sagaidīja ar drūmu skatienu un skaļiem zviedzieniem, nikni spārdot boksa durvis.

Velta Beķere rāda zirga pasi, kas apliecina, ka dzīvnieks ir Latvijas šķirnes ērzelis.