Projekta koordinatore Anita Ozola pastāsta, ka jaunieši Latvijā desmit dienu laikā aizvada intensīvu programmu, tai skaitā ceļo uz katru reģionu.

“Mērķis ir Amerikas latviešu izcelsmes bērniem, kas mācījušies latviešu skolās, piedāvāt pašiem redzēt un iepazīt šo valsti.

Tā ir kā dzīva ģeogrāfijas stunda.

Vienu dienu esam Aglonā un Tērvetē, bet nākamajā jau Kuldīgā. Cenšamies paviesoties arī kādā Latvijas skolā, un šoreiz loze iekrita Dzērves pamatskolai,” stāsta A. Ozola.

Viņa ir pateicīga vietējiem jauniešiem, kas brīvdienā devās uz skolu, lai kopīgi padarbotos ar vienaudžiem.

Jauniešiem līdzi bija trīs audzinātāji, kas ikdienā nav skolotāji. Māra Rupnere teic, ka pēdējo reizi Latvijā bijusi pirms 25 gadiem. Pati dzimusi ļoti latviskā ģimenē un ir pirmās paaudzes Amerikas latviete.

“Mani vecāki īsti neiesaistījās amerikāņu sabiedrībā, viņi vairāk turējās pie vietējiem latviešiem. Es sāku runāt angliski, tikai mācoties amerikāņu skolā, latviešu valoda bija mana pirmā valoda. Tagad gan rakstīt un lasīt angliski ir vieglāk.

Esot šeit, jūtu, ka mana latviešu valoda ar katru dienu kļūst labāka.”

Māra pastāsta, ka ar projekta bērniem sarunājas latviski. Pārsvarā visi šajā valodā arī atbild, jo, lai gan kādam iet grūtāk nekā citiem, latviski runā visi. Savā starpā gan jaunieši runā angliski.

Zanda Atkinsone pastāsta, ka latviski runā kopš bērnības, jo to ļoti gribējusi viņas mamma: “Arī ar vecvecākiem un māsu ikdienā runāju latviski. Man valoda nāk dabiski, tajā runāju automātiski.”

Zandas vectēvs bija ASV dzīvojošs vēsturnieks un Latvijas Okupācijas muzeja dibinātājs Pauls Lazda. Latvijā meitene iepriekš bijusi vairākas reizes. Projektā gan piedalās pirmo reizi.

“Man patīk, jo šeit ieguvu jaunus draugus. Forši, ka apskatām dažādas vietas, esam redzējuši tiešām daudz, tāpēc grūti izvelēties, kas no visa patika visvairāk.

Es ļoti gribēju aizbraukt uz Liepāju, aiziet pie jūras,”

viņa atzīst.

Citi jaunieši piebalso, ka visinteresantākais ir redzēt dažādas pilsētas, jaunas vietas. Piemēram, Ella atzīst, ka viņai ļoti patika Ventas rumba.

Ellas ceļš uz latviešu skolu un valodas pagūšanu bijis citāds. Izrādās, viņas tētis ir dzimis latvietis, taču bērnībā vecāki viņam latviešu valodu neiemācīja. Vēlāk nolēmis, ka to apgūs reizē ar saviem bērniem, kas reizi nedēļā apmeklēja latviešu skolu. Tagad ģimene šeit viesojusies jau vairākkārt.

Liela daļa jauniešu Latvijā bijuši jau iepriekš, tikai dažiem šī bija pirmā reize. Lāklans Hilderbrants pastāsta, ka iepriekš ciemojies Rīgā, Skrundā un Pāvilostā, tā ka Kurzeme viņam nav sveša.

“Šoreiz sapratu, ka man patīk Rundāles pils. Skaista vieta, skaista arhitektūra. Mani tādas vietas saista vairāk nekā, piemēram, Rīga. Šī bija arī mana pirmā reize Latgalē.”

Vienīgi pietrūkstot amerikāņu ēdiena, jo šeit iecienītās kotletes un salāti tik ļoti pie sirds neiet, neslēpj jaunietis.

Audzinātāja Māra paturpina, ka arī ne reizi nav bijusi Kurzemē, tāpēc īpaši gaidījusi braucienu uz Liepāju.

Pārējie divi audzinātāji Dārijus Baginskis un Vizma Kaļiņa iepriekš paši bijuši projekta dalībnieki, tāpēc atgriezties nu jau kā koordinatoriem šķitis pašsaprotami.

“Pirms 10 gadiem biju savā pirmajā ceļojumā uz Latviju, bet pirms diviem gadiem šeit nodzīvoju 10 nedēļas, jo izgāju praksi Stradiņa slimnīcā,” pastāsta Dārijus, kurš pašlaik ASV iegūst maģistra grādu veselības sistēmas menedžmentā.

“Man ļoti patīk, ka jaunieši ir ieinteresēti piedalīties, redzēt un iepazīt Latviju. Viņi šeit var atrast kaut ko, kas palīdzēs noturēt latviskumu pēc atgriešanās mājās,”

viņš piebilst.

Dzērves pamatskolā jauniešiem bija gan sportiskas un jautras aktivitātes, gan iespēja iepazīt skolu un tās apkārtni kopā ar vietējiem skolēniem, kas ārzemniekiem bija sagatavojuši arī latviskus priekšnesumus un rotaļas.

Liepājā ar vietējiem uzspēlēja basketbolu, vēl Kurzemē paviesojās kādā zemniecībā saimniecībā un piedalījās latvisku ēdienu meistarklasē.

Galvaspilsētā jaunieši paviesojās gan Saeimā, gan satikās ar Valsts prezidentu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.