liepajniekiem.lv
Sieviete kopā ar citiem kaimiņiem uzskata, ka darbi notiek par tuvu viņas īpašumam, lai tos varētu veikt bez iepriekšējas publiskās apspriedes.
Par darbiem nebrīdina
Grobiņas pagasta “Aizporiešu” saimniece Regīna Skuja pastāsta, ka par plānotajiem darbiem blakus īpašumā nebija informēta.
Vienu dienu, kad pati nebija mājās, iedarbojusies signalizācija. Atgriežoties savā īpašumā, pamanījusi, ka blakus nobāzējušies strādnieki bija pārsprauduši šņori, kas kalpo par viņas privātās teritorijas robežzīmi.
Jautājot, kāpēc tas izdarīts, saņēmusi atbildi, ka viņai nosprausts par daudz zemes.
“Tad lai atsūta mērniekus! Pārmēra un uztaisa man jaunu zemesgrāmatu,”
pauž sieviete.
“Viņi to skaidroja ar to, ka darbiem traucē mans kabelis, kas savienojas ar “Dižvanagiem”. Tādos gadījumos viņi to pārrok. Strādnieki bija pārsteigti uzzinot, ka uzņēmums “A-Land” iepriekš nebija neko teicis, nebija neviena brīdinājuma par veicamajiem darbiem,” viņa stāsta.
Uzņēmuma “A-Land” pārstāvis Andris Šervinskis noraida, ka kāds no strādniekiem būtu pārvietojis robežstriķus.
“Kabeļus pārvilka AS “Sadales tīkls”, jo tas ir viņu projekts. Viņi bija nepareizi šos kabeļus ieguldījuši mūsu zemē, tāpēc tos arī pārlika. Tagad trase salikta tā, kā viņiem to paredz projekts.”
Uzņēmums norāda, ka visas teritorijā veiktās darbības notiek atbilstoši likumam.
Gan R. Skuja, gan citi viņas kaimiņi ir pārliecināti, ka pirms karjera rakšanas bijusi nepieciešama sabiedriskā apspriešana.
Valsts vides dienesta (VVD) Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes Dabas resursu kontroles daļas vadītājs Armands Kārkliņš paskaidro, ka VVD, izvērtējot iesniegto dokumentāciju, izdeva tehniskos noteikumus un pieņēma lēmumu nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējumu, līdz ar to netika rīkota arī sabiedriskā apspriešana.
“Tā lielākā problēma un bažas ir par to, ka atradne ir par tuvu mājai. Viens no faktoriem, kāpēc nepiemēroja ietekmi, ir tas, ka novada un teritorijas plānojumā un izmantošanas noteikumos ir minēts, ka derīgo izrakteņu ieguve atļauta ne tuvāk par 20 metriem no citam īpašniekam piederošas ēkas.
Ja karjers tiek rakts tuvāk, nepieciešama blakus teritorijas īpašnieka rakstiska piekrišana.
Pats esmu šo projektu papētījis un biju pārbaudīt projekta nosacījumu izpildi uz vietas klātienē. Ne projektā, ne reāli dabā nav paredzēts, ka darbi tiks veikti tuvāk par 20 metriem no mājas. Līdz ar to nebija nepieciešams akcepts no īpašnieka,” skaidro VVD pārstāvis.
Uztraucas par ūdeni
Iedzīvotāja stāsta, ka zemes īpašums “Janas”, kur rok karjeru, kādreiz piederējis viņas tēvam. Viņš zemi pārdevis par 50 sertifikātiem, bet pircējiem kaut kas nobrucis privātajā dzīvē un viņš palicis gan bez zemes, gan bez sertifikātiem.
R. Skuja lēš, ka darbus veicināja novada pašvaldība, kurā “Janu” īpašniece strādājot.
Portālam izdevās sazināties ar minēto sievieti, kas patiešām strādā pašvaldības iestādē. Viņa īpašumu “Janas” uzņēmumam “A-Land” pārdevusi jau pirms 20 gadiem un par to, kas ar zemi darīts tālāk, nav lietas kursā.
“No šī visa sācis smirdēt arī manas akas ūdens.
“Vides SOS” norādīju, ka smird, jo ir sastāvējies. Arī ūdens līmenis krities. Vai viņi man visu sūknēs ārā? Vai man pazudīs vispār ūdens?” pārdzīvo R. Skuja.
Viņa norāda, ka kādreiz akas ūdens bijis labs, savā laikā dzirdinājuši arī mājlopus.
VVD pārstāvis A. Kārkliņš pavēsta, ka, ciemojoties Regīnas “Aizporiešos”, aplūkojis arī minēto aku, lai saprastu, kur slēpjas problēma.
“Akā varēja redzēt mikroorganisko vielu trūdēšanas, sadalīšanās pazīmes. Tas liecina, ka aka, visticamāk, ir diezgan veca un daļa ūdens, iespējams, pieplūst no lietus ūdeņiem.
Blakus esošajā atradnē netiek veiktas tādas darbības, kas ietekmētu apkārtējo māju ūdens līmeni, jo no tās nav paredzēts novadīt vai sūknēt ūdeni.
Projektā tiek izmantoti zemes sūcēji, un šai tehnoloģijai nav nepieciešams nekādu ūdens daudzumu kaut kur novadīt. Kā arī papildus paskatījāmies, vai nebija degvielas noplūdes vai smakas. Tajā dienā nebija novērojamas nekādas pazīmes, ka kaut kas tāds varētu aizplūst uz blakus esošo īpašumu.”
Aizsargvaļņi nedarbojas
Kaimiņi noraizējušies, ka rakšanas darbi nomāc arī laukiem raksturīgo klusumu un mieru. R. Skuja gada laikā novērojusi, ka trokšņi, nepārtrauktā smagās tehnikas braukāšana un putekļi ir neizbēgami.
Arī nedaudz tālāk no karjera dzīvojošais Andris Leimants stāsta, ka visas smiltis tiek putinātas uz ceļa, kas atrodas ļoti tuvu atradnei. Kad uzpūšot stiprāks vējš, smiltis nes, kur pagadās, un ceļu redzēt vairs nevarot.
Viņaprāt, pirms tik liela projekta realizēšanas uzņēmumam tomēr vajadzēja aprunāties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Ja jau no sākta gala būtu bijusi komunikācija, tad arī kaimiņu reakcija varēja būt pretimnākoša, lēš vīrietis.
VVD dara zināmu, ka SIA “A-Land” uzstādījusi aizsargvaļņus, kas apkārtējo teritoriju pasargā gan no putekļiem, gan trokšņa.
“Pārbaudījām, vai viss atbilst tam, kas norādīts projekta dokumentācijā. Es gan tomēr redzēju vienu problēmvietu tur, kur ir elektrokabelis, kas iet uz māju.
Mēs ar derīgo izrakteņu ieguvēju kopīgi nolēmām ārpus iecerētajiem darbiem izveidot papildu valni, kurš atrodas pretim mājai.
Šādi uzņēmums nāk pretim iedzīvotājiem.”
Vaļņus ap karjeru novēroja arī portāls. Protams, šāda aizsargbarjera neatrodas iebrauktuves daļā, kas savienojas ar ceļu.
Tāpat pārtraukums starp vaļņiem novērojam arī nelielā posmā iepretim R. Skujas mājai. Tajā laukuma teritorijā strādnieki novieto savas automašīnas.
Sievietes dzīvojamā ēka atrodas arī pietiekami tuvu ceļam, lai regulārā kravas automašīnu pārvietošanās vienmēr būtu dzirdama.
SIA “A-Land” apstiprina sievietes teikto, ka darbi vasaras periodā tik tiešām notiek katru dienu, arī brīvdienās. Turpretim darba laiks gan esot ierobežots – no pulksten 8 līdz 18.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
