No pulksten 17 līdz 19 Zentas Mauriņas piemiņas istabās, pie kādreizējā ugunsdzēsēju depo, pie bibliotēkas, kādreizējā aptiekā, dzērves laukumā, pie Martas kioska, pagrabstāvā Lielā ielā 54 un pie restorāna “Jūrpils” varēja klausīties iepriekš sagatavotus audio ierakstus, kuros varēja dzirdēt gan konkrētās vietas vēsturi, gan iepazīt tai svarīgākos notikumus.

“Tā ideja ir mana.

Tad, kad tuvojas kāda īpaša pilsētas jubileja, protams, ka tas mērķis ir arī ielūkoties nedaudz pilsētas vēsturē, parādīt un pastāstīt par to kā ir bijis.

Šajā reizē tapa ideja par Lielās ielas stāstiem, jo tā ir un vienmēr ir bijusi pilsētas galvenā iela,” stāsta Grobiņas kultūras pasākumu organizatore Gunta Gruntiņa.

Viņa norāda, ka stāsti, kuri dzirdāmi Lielā ielā pārsvarā ņemti no grāmatas “100 stāsti par Grobiņas novadu”. Daži gan tapuši īpaši šai pastaigai.

Vairāki grobiņnieki atzina, ka ne viss stāstītais bija kas jauns un nezināms, bet šis tas atmiņā atsauca kaut ko piemirstu.

Audio ierakstus speciāli pilsētas 330. dzimšanas dienai ierunāja novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieks Gundars Venens.

G. Gruntiņa norāda, ka dažās vietās apmeklētājus pārsteiguši arī ar nelielām performancēm vai lietām, kas palīdz iegrimt vēstures noskaņās.

Piemēram, Zentas Mauriņas piemiņas istabās vērīgākie pamanīja, ka pa telpām klīst rakstniecei līdzīgs tēls. Bet pie kādreizējā ugunsdzēsēju depo novietots bija ugunsdzēsēju auto.

“Protams, auto nav autentisks, tam laikam atbilstošas. Bet tas mērķis nav atainot reālu tā laika vēsturi, bet gan nedaudz palīdzēt radīt to vēsturisko sajūtu,”

stāsta kultūras pasākumu organizatore.

Pie vecā ugunsdzēsēju depo apmeklētājiem bija iespēja iepazīties un pielaikot arī ugunsdzēsēju ķiveres, kuras līdzi paņēmis bija Dienvidkurzemes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības Ziemupes vienības pārstāvis Igors Amontovs.

Pašlaik viņa kolekcijā 15 ķiveres, taču vērtīgākās tomēr šoreiz atstājis mājās. No līdzi paņemtajām,

interesentiem bija iespēja pielaikot Japānā, Vācijā, Šveicē, Čehijā un citviet ražotās galvassegas.

Tāpat daudzi izmantoja iespēju pabūt vietās, kur līdz šim vēl nebija būts.

Piemēram, kāda grobiņniece vēl līdz šim nekad nebija apmeklējusi Z. Mauriņas piemiņas istabas, taču nu beidzot bija iemesls tur aiziet.

Sieviete savu pirmo vizīti dēvē par īpašu, jo turpat pie galda sēdēja pati Zenta Mauriņa, kuras lomā šoreiz bija iejutusies istabu vadītāja Maija Rolava.

Paralēli pastaigai, LELB Grobiņas draudzē skanēja arī ērģeļu mūzika, kuru izpildīja Grobiņas Mūzikas un Mākslas skolas klavierspēles skolotāja Ilze Ziemele.

Bet Dienvidkurzemes novada pašvaldības centrālās administrācijas ēkā apskatāma Grobiņa dažādos fotomirkļos. Turpat apmeklētāji pirms koncerta ārā varēja nobaudīt arī siltu tēju.

Svētku vakara noslēgumā, pulksten 19, Grobiņas Livonijas pils pilsdrupās uz skatuves kāpa grupa “Baritoni”.

Grobiņnieki un Grobiņas pagasta iedzīvotāji pilsētai vēlēja gan saules mūžu, gan augt un attīstīties, mieru un nebeidzamu skaistumu.