Izstādi veidojušas trīs lietišķās mākslas studijas. Tajā ir tekstilijas – balināta un pelēka lina galdauti un sienas dekori – no Liepājas studijas “Kursa”, kā arī kultūras centra “Ritums” studijas “Rīdze” audējām.

Taču lielākais priekšmetu klāsts ir VEF kultūras pils Tautas lietišķās mākslas keramikas studijā “Māra” tapuši darbi – pavisam 130 vāžu.

“Ideja izstādei radās tāpēc, ka Zenta Mauriņa trimdas atmiņās rakstījusi par savu vāžu kolekciju, kura palika Rīgā,” stāsta Zentas Mauriņas piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava.

“Mani ietekmēja apzīmējums, kādu viņa devusi latviešu tautiskajām vāzēm; tās nosaukusi par latviešu baroku.

Un es nodomāju: jā, kaut kas no tā šajos priekšmetos ir…”

Izstādē eksponētas dažādas vāžu grupas. Kādas tapšanai iedvesmu devusi Liepājas Trīsvienības katedrāle, no citas vēdī asociācijas ar Vidzemes svītrainajām segām, vēl kāda atgādina par Annas Brigaderes triloģiju “Dievs. Daba. Darbs”.

Zentas Mauriņas piemiņas istabu vadītājai Maijai Rolavai patīk, ka vāžu raksti ir ne tikai zīmēti, bet arī ar augu nospiedumiem.

“Pievērsiet uzmanību arī sauso ziedu kompozīcijām! Tajās ir krāšņas hortenzijas un citi sausie augi, kuru vidū izceļas smilgas. Kompozīciju autore ir Solveiga Zīle, kas pēc profesijas ir dārzniece,” M. Rolava zina pastāstīt arī par dažām citu darbu autorēm.

Piemiņas istabu vadītāja uzteic studijas “Māra” meistares, ar ko sadarbojusies jau trešās ekspozīcijas veidošanā.

“Viņas ļoti labi prot iekārtot izstādi. No viņām arī nāca ideja likt vāzēs sausos augus, un, manuprāt, tie izskatās lieliski.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.