liepajniekiem.lv
Dziesmas skanīgas
Esam pie kora vakarā mēģinājuma laikā. Aktu zāles durvis pavērtas, tā ka skan arī zemāk par 4. stāvu.
Dziedātāji sasēdušies uz skatuves kāpnēm, diriģents pie klavierēm, un mācās dziesmu “Upe”. Te tā plūst raitāk, te aizķeras.
Jauktajam korim jāiemācās 18 dziesmu, bet kopā ar tām, ko dzied visi, ir pāri 20, stāsta diriģents. Vēl viņiem acis skrien pa nošu lapām, bet vēsturiskā novada skatē būs jādzied no galvas.
Korī dzied 18 skolēnu no 9. līdz 12. klasei. Kordziedāšanas pieredze ir dažāda, varbūt tāpēc arī dziesmu svētku repertuāra dziesmas vērtē atšķirīgi. Vieni par “Upi” saka: vidēji grūta dziesma, citi – ka viegla.
Gandrīz visi par sarežģītāko uzskata Jāzepa Vītola “Gaismas pili”, tikai Jonatanam Kulpem tā mīļākā dziesma.
9. klases skolnieks ir pieredzējis korists – no 2. klases mācās mūzikas programmā un dzied korī. Tā arī saka: “Man patīk dziedāt.”
Par repertuāru kopumā jaunieši saka: lielākā daļa dziesmu skanīgas.
Roberts Ansons vēl piebilst, ka viņam nezināmu neesot. Puisis šogad atgriezies korī pēc pārtraukuma, bet mazākās klasēs ir dziedājis zēnu korī un arī ansamblī.
Kitija Berga atzīst, ka viņai nepadodas popūrija dziesmas, jo melodijas visu laiku mainās un esot grūti pāriet no vienas uz otru.
“Ir dažas piņķerīgas dziesmas, kuras prasa vairāk laika apgūstot, bet repertuārs ir izdziedams,” vērtē K. Pozemkovskis, piebilstot, ka liels darbs ir diriģentam.
“Koris nav liels, bet ir ērti strādāt ar cilvēkiem, kuri grib dziedāt, un šajā korī tādi ir. Mēģinājumus kavē tikai tad, ja saslimst, kā ir šodien.”
Diriģents paļaujas, ka atveseļojušies dziedātāji atgūs iekavēto. Pēc viņa domām, viss atrisinās kopīgā darbā.
Piesaista svētki un diriģents
“Ir daudz diskusiju bijušas gan starp diriģentiem un skolām par koru līmeni. Nav noslēpums, ka diemžēl koru ir mazāk un bērni dzied mazāk.
Tāpēc nevar vienādi vērtēt bērnus, kuri padziļināti apgūst mūziku, un tos, kuri dzied brīvajā laikā; tās divas atšķirīgas lietas,” diriģents iezīmē problēmas.
Kas Grobiņas jauniešus piesaista korim?
“Es kādreiz dziedāju, tad aizgāju no kora, un man likās, ka vairs neatgriezīšos.
Bet mūsu skolā parādījās Krišs, un viņš iedvesmoja atkal dziedāt. Mani ietekmēja viņa pozitīvā attieksme,” Kitija min vienu no iemesliem.
Diriģents ar savu aizrautību ieinteresējis arī pārējos.

Vēl vilina dziesmu svētki, saka Marta Kvizikeviča un Rūta Ķepale. Martai šie būs pirmie svētki, bet Rūta jau piedalījās, kad mazajās klasēs dejoja. Viņa atceras īpašo gaisotni un grib piedzīvot atkal.
Īpaša esot arī atmosfēra korī. Kopības izjūta, kādu nevarot piedzīvot citur.
“Mums visiem patīk dziedāt, un attīstām šo prasmi. Ir brīži, kad nesanāk, bet, kad kopā skan labi, pārņem prieka sajūta.
Tiksim uz dziesmu svētkiem, un tad būs gandarījums – mēs esam to izdarījuši!”
Emīlija Cipkere prot novērtēt ieguvumus.
“Pamatā ir pašu vēlme strādāt, patika dziedāt. Reizēm visiem kopā ir tik labi, ka negribas no mēģinājuma iet prom. Pulkstenis jau tik un tik, bet, nu, labi – izdziedam vēl šo dziesmu,” diriģents papildina.
Arī viņš iejuties, kaut skolā strādā tikai otro gadu. Un tā nu gluži nav, ka mēģinājuma beigas neviens neuzmana; Reinoldam Gulbim jāpaspēj uz autobusu, jo brauc mājās uz Priekuli.
Diriģents pieļauj, ka sava ietekme uz attieksmi pret kori un skolas gaisotni ir mūzikas programmai, kas dod bērniem iespēju apgūt gan dziedāšanu, gan instrumenta spēli.
Zēnu koris un pamatskolas klašu koris arī veido muzikālo vidi, viņš saka.
“Mūzikas programmas skolā bieži vien ir atstātas novārtā, un tad arī īsti nav motivācijas – kāpēc dziedāt? Kādreiz bērniem bija: o, dziesmu svētki, gribu tajos dziedāt. Tagad nodomā: nu, dziesmu svētki… Vai man tos vajag?”
K. Pozemkovskis jauniešiem māca, ka viņi paši ar atbildīgu rīcību veido vidi ap sevi, un novērojis, ka viņi to arī pazinās.
“Mani priecē, ka Latvijā redz daudzus jaunās paaudzes diriģentus, kas pārņem korus ne tikai galvaspilsētā, bet arī novados. Ja visi teiks, ka to nevajag, tad arī nebūs, kas dara.”
Uzziņai
Dienvidkurzemes kolektīvi, kuri gatavojas XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
- Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas 4.–9. klašu koris;
- Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas zēnu koris;
- Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas jauktais koris;
- Aizputes vidusskolas 5.–12. klašu meiteņu koris;
- Priekules Mūzikas un mākslas skolas 4.–9. klašu koris;
- Nīcas vidusskolas 4.–9. klašu koris;
- 13 deju kolektīvi;
- 6 folkloras kopas.
Avots: Dienvidkurzemes novada pašvaldība

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.