liepajniekiem.lv
Rathlefu ģimenes lolojuma “Kazdangas Zoo and Holidays” atklāšanas datums vēl nav strikti noteikts, bet plānots, ka apmeklētāji te paviesoties varēs jau visai drīz.
Pēdējais bizness Latvijā
Uzņēmējs P. Rathlefs Latvijā dzīvo jau 18 gadus. Viņam te patīkot, priecējot daba. Viņš teic, ka ideja par zoodārzu gan bijusi visai spontāna.
“Bijām restorānā Spānijā, un es meitai teicu, restorānu esam pārdevuši, braucam mājās celt zoodārzu. Mums patīk dzīvnieki. Esam bijuši, pieļauju, gandrīz visos Latvijas zoodārzos,” viņš stāsta.
Marīa, kura ir arī viena no četrām darbiniecēm, kas pašlaik rūpējas par dzīvniekiem, atzīst, ka iesākumā tēva ideja viņu pārsteigusi. Bet gala lēmumu par zoodārza tapšanu abi pieņēmuši kopīgi.
“Gribam, lai cilvēki vairāk izvēlas atpūsties mūsu pusē, Kazdangas pagastā. Lai te ir forša vieta, kur braukt un pavadīt laiku,”
viņa neslēpj, ka no visas sirds darbojas pie zoodārza izveides.
Apmeklētājus uzņems gan tikai siltajā sezonā.
Iesākumā teritorijā bijuši vien tukši lauki. To pārvēršana jaunajā parkā aizņēma aptuveni pusotru gadu, pastāsta P. Rathlefs.
Viņš neslēpj, ka process bijis ilgāks, nekā saimnieks gaidījis. Atvēršanu pārcēlis no 1. aprīļa uz jūniju un nu jau uz jūliju. Galvenais iemesls tam esot nepieciešamās atļaujas, kuru sagādāšana mēdz iekavēties.
Līdzīga situācija parasti esot arī Dānijā, turklāt viņš smej, ka Latvijas uzņēmējdarbībā nav iesācējs, tāpēc sistēma jau ir iepazīta.
Par izmaksām gan uzņēmējs atsakās runāt, vien atzīstot, ka ieguldījis daudz, jo zoodārzs bija jāveido no nulles.
Tāpat viņš atzīst, ka šis, visticamāk, ir viņa pēdējais veidotais bizness. Bet ar laiku zoodārzu varētu arī paplašināt, jo īpašums ir liels.
Visiem dzīvniekiem gan nodrošinātas arī siltinātas mājiņas, kur uzturēties ziemas mēnešos, un viens no P. Rathlefa sapņiem ir uzrīkot Ziemassvētku tirdziņu zoodārzā. Jo tie esot ģimenes mīļākie svētki.
Saimnieki dzīvo turpat esošajā muižā, tāpēc apsver domu publikai atvērt arī sava nama durvis, lai viesi varot palūkot, kā svētkus svin viņu mājās.
Lodziņi apmeklētājiem, uzdevumi – dzīvniekiem
“Pašlaik mums ir 248 dzīvnieki. Sugas varētu būt ap 70. Bet būs vēl. Plānojam pērtiķus,” stāsta Marīa.
Daži dzīvnieki ir iegādāti tepat Latvijā, piemēram, ķenguri ir atvesti no Ventspils. Citi zvēri gan mērojuši tālāku ceļu – no Vācijas, Dānijas. Tāpēc arī var dzirdēt, ka papagaiļi sarunājas svešās mēlēs.
Marīa smej, ka viens papagailis Dānijā bija nonācis no Turcijas, tāpēc tagad pa vakariem dzied operu ārijas turku valodā.
Bet, piemēram, divas kazas ģimene saņēmusi kā dāvinājumu no kāda vietējā iedzīvotāja. Kungs par tām vairs nebijis spējīgs rūpēties, un kazas kādu laiku dzīvojušas mājā, tāpēc zoodārza saimnieks tās labprāt paņēma savā aprūpē.
Dažus no dzīvniekiem apmeklētāji varēs vērot bez būra režģiem, jo tiem teritorijas vidū ir izveidota nožogota vietiņa. Tur izveidoti lodziņi, pa kuriem var ne tikai aplūkot dzīvnieciņus, bet arī būt ar tiem aci pret aci.
Arī ķenguriem ir mājiņas ar logiem.
“Ja cilvēks atnāk, bet dzīvnieks nav laukā un guļ, lai viņš vismaz to redz,”
skaidro zoodārza īpašnieks.
Dzīvnieku uzturēšanai arī ģimenei aiziet ne mazums līdzekļu, jo vajag daudz pārtikas, taču konkrētu apjomu viņi nelēš nosaukt.
“Dodam cāļus, zivis, augļus un dārzeņus. Līdzīgi kā sev pašiem, arī dzīvniekiem pārtiku miksējam katru dienu. Vienmēr ir jābūt tīriem traukiem, tīrai videi, jo viņiem, tāpat kā cilvēkiem, to vajag.
Gribu, lai viņu ēdienreizes ir krāsainas un dažādas. Tā, lai pašiem gribas apēst,”
Marīa smej.
Dažiem dzīvniekiem izveidotas speciālas barotavas, kur viņiem arī nedaudz nākas pacīnīties par ēdienu, jo dabā viņi daudz laika pavada pārtikas meklēšanā. Papagaiļiem ēdienu slēpj kokos un mantās.
“Seskiem paslēpjam cāļus, un tad viņiem tie ir jāsaož un jāatrod. Tāpat arī surikatiem drusku jāpacenšas tikt pie maltītes,” stāstījumu papildina īpašnieka jaunākā meita Maja.
Pēc dāņu parauga
Savu privāto zoodārzu P. Rathlefs būvē pēc kāda bērnībā iemīļota Dānijas zoodārza parauga, kur viņa ģimene pavadījusi visu dienu, jo turpat bija arī rotaļlaukumi un atrakcijas bērniem.
“Vienu no saviem darbiniekiem kopā ar bērnu uzaicinājām uz Rīgas zoodārzu, lai saprastu, kas bērnam tur liekas visinteresantākais. Vislabāk viņam patika žirafes. Nākamajā vietā bija dzīvnieki, kurus varēja aptaustīt. Lielie kaķi viņam nepatika, jo tiem nevarēja pieskarties.
Bērni grib sajust dzīvniekus,”
par sava parka koncepcijas iedvesmotājiem stāsta zoodārza saimnieks.
Tā nu arī Kazdangas zoodārzā izveidota atsevišķa vieta, kur bērni varēs sapazīties ar mazajiem dzīvniekiem.
“Te bērniem ir iespēja ieiet iekšā pie dzīvniekiem un tos samīļot. Kā jau mēs visi zinām, mazajiem gribas dzīvniekus apčamdīt,” norāda Marīa.
Viņas tēvs piemetina, ka šo nosaucis par Rietumu stila stūrīti, kur varēs vizināties arī ponija mugurā.
Viena teritorijas daļa ir atvēlēta dzīvniekiem, otra – izklaidei.
Īpašnieks ir pārliecināts, ka, lai zoodārzs būtu veiksmīgs, ir jāliek uzsvars uz bērnu izklaidi, tāpēc iegādājies karuseļus, izveidojis vietu kartingam un pašlaik arī tiek būvēts rotaļlaukums.
No sākuma gan plāns bijis izveidot zoodārzu ar Latvijā mītošajiem savvaļas dzīvniekiem.
Tad apmeklējumus vairāk piedāvātu tieši skolām, lai bērni dzīvē varētu iepazīties ar šiem dzīvniekiem un redzēt, kā tie dzīvo.
Īpašnieks gribējis uzturēt lāci. Tomēr ko tādu juridiski nokārtot neesot viegli, tāpēc lēmuši par labu klasiska zoodārza veidošanai.
Katru gadu arī iecerēts piedāvājumu atsvaidzināt – sagādāt jaunus dzīvniekus un jaunas atrakcijas.
Saimnieks arī neslēpj, ka
sākotnēji bijušas daudz lielākas ambīcijas, jo gribējis uz Kazdangu atvest arī lauvu, tīģeri un pumu.
Tomēr apzinājies drošības riskus un sapratis, ka ar to sākt nevar. Viņš gan neslēpj, ka nākotnē labprāt atgrieztos pie šīs idejas.
Citus privātos zoodārzus kā konkurentus kazdandznieki neredz. Marīa norāda, ka viņi labprāt ar citiem pat sadarbotos, jo tā tas pieņemts Dānijā.
“Parasti mainās ar mazuļiem, lai novērstu radniecību. Mums arī vienu brīdi bija atvesti ļoti daudz kāpostu. Zvanījām un tos piedāvājām citiem,” viņa stāsta.
Pagaidām par ieejas cenu vēl ar meitām neesot vienojušies, bet Pēders sola, ka tā nebūšot liela. Par karuseļiem gan būs jāmaksā atsevišķi.
“Mums pašiem bija tā, ka parasti pusstundas laikā viss jau ir apskatīts. Un pēc tās pusstundas ir jādara vēl kaut kas, bērni jāturpina izklaidēt. Tāpēc domājam, lai te ir ko darīt, ja jau ģimene ieradusies,” skaidro Rathlefi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
