Katrā ziņā “Mājas kafejnīcas” apmeklētāji slavēja Leišmalītes cepelīnus un vēlēja, lai Kalētu pagasta “Briežos” visiem ļaudīm laba veselība un sekmējas darbos.

Rūta kopā ar meitu Kristīni Feldmani pagatavoja pavisam 510 cepelīnu un kopā ar palīdzēm pabaroja aptuveni 250 cilvēku.

“Mājas kafejnīcā” iegriezās arī nepieteikušies, bet apkalpoja arī viņus. Kristīne saka: tādas bija vismaz sešas kompānijas.

Ģimene šogad akcijā bija ceturto reizi.

“Cepelīnu skaitu samazinājām, tik daudz vairs negribam kā pagājušajā gadā,”

Rūta atceras, ka 615 ķiļķenu bijis maksimums, ko uz divām plītīm ar dažiem roku pāriem iespējams pagatavot.

“Palīgus var aicināt, bet, ja es rīkoju kafejnīcu, tad nevaru uzticēt ēdienu gatavot citam, jo nezinu, kā viņš uztaisīs; kartupeļi izšķīdīs vai ne. Katrs cepelīns ir jāapmīļo, jājūt,” paskaidro saimniece.

Kad pirms četriem gadiem izsludināja akciju, Priekules novadā cilvēki nepieteicās, tad meita pamudināja mammu pieteikties un pacienāt ar cepelīniem. Runāts – darīts.

Nopirka 30 kilogramus kartupeļu cerībā, ka pietiks un vēl pāri paliks. Kā tad!… Dabūja vēl pierakt savējos, gājušas pa tumsu uz lauku… Kopš tā gada “Briežos” ēst cepelīnus brauc no malu malām.

“Jau pirmajā gadā mums bija cilvēki pat no tālienes.

Neatceros, cik toreiz pagatavojām, bet Kristīnes kolēģes no Priekules novada pašvaldības nāca palīgā par galda meitām. Tā mums tas jampadracis sākās,” Rūta atcerējās.

Cepelīnus viņa gatavojusi jau no bērnības. Astoņu bērnu ģimenē tos gatavoja mamma, lietuviete Izabella.

“Mums jau tie cepelīni garšo, un pa laikam  taisām, bet tie prasa daudz darba un izjūtu. Katrs cepelīns ir jāapmīļo, pareizi jāizspiež sula, un jābūt īstajai konsistencei, lai neizšķīstu,” Rūta stāstīja, katlā maisot peldošas kartupeļu klimpas. Tās nedrīkst būs saplakušas.

Jāizvēlas kartupeļu šķirnes, kurās daudz cietes. Ja nav tās, tad cepelīns nesanāks. Var jau būt, sanāktu, ja piebērtu veikala cieti, bet “Briežos” tā nekad nav darīts.

Pirmajā gadā piedāvāja tikai vārītos cepelīnus, otrajā jau arī apceptus. Tie jāizvāra iepriekšējā dienā, citādi, saimniece teica, var neizdoties garšīgi. Nakti noliek pagrabā vēsumā.

“Mājas kafejnīcai” optimāls daudzums esot 400 cepelīnu,

tad Rūta pagūst arī iziet pie ēdējiem, apsveicināties un pārmīt kādu vārdu.

Šogad pirmie apmeklētāji bija kompānija no “Otaņķu gardumiem”. Viņi “Mājas kafejnīcas” ciemiņus uzņēma Dienvidkurzemes novada pirmajā tūrē – “Kurzemes dienvidi” jūlijā.

Labi zina, ko nozīmē sagatavot ēdienu, ēšanas vietas un sakopt apkārtni, tā ka novērtēja, cik daudz darba ieguldījušas Rūta un Kristīne.

Viņas arī sagatavoja pašapkalpošanās stendu “Iepērcies pats!” ar lauku labumiem. Marinēti gurķi, tomāti savā sulā, sīrups… Cilvēki iepriekš pēc tiem jautājuši.

Un vēl Rūta kopā ar mazmeitu Karlīni sagatavoja loteriju, darināja skaistas lietas – pina rokassprādzes no mazām gumijām un grāmatzīmes, Rūta izgatavoja lavandas smaržu lellītes, cepa cepumus.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.