Rosība sākās glempingā “Bārtas krasts”, bet, kā ierasts, nākamajā dienā bija jātiek līdz atpūtas bāzei “Ods”.

Lai varētu mērot ceļu pa Bārtu, vīri kopā sasējuši desmit plenes. Līdzīgi kā citus gadus, arī šogad lielos baļķus sagādāt palīdzēja “Latvijas Valsts meži” un uzņēmums “Unicentrs”.

Organizatori gan lielāko paldies saka pašiem plostniekiem, jo tieši viņi ieguldījuši visvairāk laika un spēka, lai pasākums no gada uz gadu vispār notiktu.

“Viss noritēja ļoti labi, bija tikai neliela aizķeršanās zem viena tilta,”

stāsta novada tūrisma centra speciāliste Dace Gailīte, kurai pašai plostošana pa Bārtu jau kļuvusi par ierastu tradīciju.

Aizķeršanās bijusi tāpēc, ka tieši tur bijis ļoti zems ūdens līmenis. To, ka tā varētu būt, pieļāvuši jau iepriekš, jo līdz šim nav kārtīgi nolijis.

Tāpēc arī laikus nolēmuši, ka šogad uz plosta neņems tik daudz braucēju, cik parasti.

“Līdzbraucēju bija diezgan maz. Un tas braucienu padarīja tikai veiksmīgāku, jo parasti plosts vairāk iegrimst – šoreiz tas bija pacēlies, kas nozīmē, ka tas uz priekšu kustējās ātrāk.

Visi smuki aizpeldējām tur, kur vajadzēja,”

viņa pasmaida.

Kam pienākas vieta uz plosta? Pirmām kārtām jau visiem sējējiem, norāda D. Gailīte. Pēc tam skatoties, kas vēl pieteicies.

Ja līdzi grib kāds muzikants, tad tam noteikti neatteiks, jo tas ir pašu interesēs braucienu padarīt pēc iespējas atraktīvāku. Tūrisma centra pārstāve priecājas, ka šoreiz plostojušas arī Bārtas sievas, kas labprāt pa ceļam arī uzdziedājušas.

Aizmirst krastā gan nevarot arī pavārus, kas galamērķī izvārīs kādu zupu.

Vietējie plostnieki, kas sien plenes, katru gadu neesot vieni un tie paši, viņa piebilst. “Viņi pa gadiem mainās. Var redzēt, ka kaut kas tālāk nodots jaunajai paaudzei, jo jaunpienācēji ir arī gados jauni.”

Ja vajag, tad vienmēr paļauties var arī uz Gaujas plostniekiem, kas pasākumu nekad nelaiž secen.