liepajniekiem.lv
Aktīvākā šajā ziņā ir skolēnu valde, kas gan mācās projektus rakstīt, gan paši īsteno tos skolā.
Projektus garām nelaiž
Portāls viesojās Nīcas vidusskolā, kad vecāko klašu skolēni gatavojās vides ietekmes jautājumiem veltītai konferencei Lietuvā, Klaipēdas Akuro ģimnāzijā. Bija jāveido prezentācija, jāapsver gaidāmā diskusija.
Ar šo skolu sadarbība tikko aizsākusies. Oktobrī Klaipēdas ģimnāzisti viesojās Nīcas vidusskolā, kur viņiem bija ar mūsu skolēniem kopīga angļu valodas stunda, tai sekoja atbildes vizīte.
Dažādu tautību un valstu jaunieši savstarpējā saziņā pilnveido angļu valodas prasmes, savukārt spēju nodibināt kontaktus viņi nostiprina projektos.
“Skolēni apjautuši, ka, piedaloties projektos, ko izsludina skolēnu pašpārvaldēm, var iegūt finansējumu viņu ideju īstenošanai,” skolēnu valdes konsultante, Nīcas vidusskolas direktora vietniece audzināšanas jomā Iveta Rone atklāj aspektu, kas stimulē skolēnus būt aktīviem.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektu konkursos nīcenieki piedalījušies jau daudzkārt kopā ar aktīvām pašpārvaldēm no citām skolām.
“Protams, viņiem nepieciešams atbalsts, padoms, bet mani priecē rezultāts, ka izdara līdz galam. Skolēni projektus iesniedz, pēc tam kopā priecājamies, ja tie ir apstiprināti,” skolotāja pastāsta.
Šis mācību gads skolā iesākās uz viļņa arī tiešā nozīmē, to sakūla projekts “Pa straumi virs ūdens”.
”Mūsu jaunieši, kopā ar Aizputes vidusskolas pašpārvaldi īstenojot laivu braucienu pa Bārtas upi, saliedējās. No mūsu skolas piedalījās 25 skolēni 7.–12. klašu grupā.
Aizlaivojām līdz atpūtas bāzei “Ods”, un tur mums bija dažādas aktivitātes,” I. Rone pastāstīja, ka šī bijusi viena no antibulinga programmas “KiVa” aktivitātēm.
“Finanses, ko iegūst, nav lielas, bet būtiski, ka jaunieši šīs iespējas izmanto
un redz, ka viņu iniciatīva vainagojas ar rezultātu.”
Skolas valdes ziņā bija Latvijas valsts svētku nedēļa, jaunieši izplānoja katru dienu, lai tā būtu gan patriotiska, gan interesanta un skolas biedri atsauktos.
Savukārt pirmā mācību pusgada noslēgumā notiks Ziemassvētku diskotēka.
Sarīkojums būs trīsdaļīgs – ar koncertu, erudīcijas spēli un dejām. Jaunieši, kas to rīko, daudz darīs paši, bet projekta finansējumu viņi dabūjuši balviņām un dīdžejam.
“Tas nav maz,” teica pašpārvaldes konsultante. Skolēnu gaume mainoties, un viņiem vairs nederot tikai uzlikt mūziku.
Vajadzīgas gaismas, atlasītas kompozīcijas un prasmīgs cilvēks pie skaņu aparatūras.
Trenē dzīves prasmes
Bet vai šāda aktīva ārpusstundu dzīve netraucē mācībām? “Šogad pirmais gads, kad nevienu pārbaudes darbu nedrīkst labot, un mēs domājām – kā nu būs? Tieši to arī vērojām, vai aktivitātes neietekmēs sekmes,” direktora vietniecei mācību jomā A. Šakalei bija atbilde.
“Pagāja viens mēnesis, otrs, un mēs redzējām, ka tie skolēni, kuri ir aktīvi, kaut ko citu darot, ir vairāk motivēti arī mācībās.
Viņiem piemīt apņēmība, drosme, prasme prezentēt, sistematizēt, un tas arī noder mācībās.
Es domāju, ka dalība projektos papildina prasmi labi mācīties un apgūt stundu vielu.”
Tikmēr paši jaunieši bija vienisprātis, ka jāizvirza prioritātes. Ja to māk, tad blakus lietas mācībām netraucēs. Taču, ja tās iekavētas, tad – esi atbildīgs un panāc pārējos.
Skolēnu prezidente Keitija Miksone un par viņas “labo roku” dēvētā Katrīna Filaka mācās 12. klasē. Pašpārvaldes kodolā arī vairāki vienpadsmitklasnieki.
Par to, ko dod projekti un kāpēc tajos iesaistās, pastāstīja K. Miksone, K. Filaka, Evita Cābele, Jesenija Kuzmina, Toms Tomass Sprūds un Mārtiņš Ķuņķis.
Kāds skolas valdē pirmo gadu, cits jau pieredzējis, attiecīgi arī dažāda projektu un mācību, jauniešu programmu pieredze. Kad viņi sāka uzskaitīt, kādos kurš bijis un iesaistījies šobrīd, sanāca pagarš saraksts.
“Projekti dod pieredzi, zināšanas, veido jaunus kontaktus, var iepazīties ar cilvēkiem. Ļoti daudz iespēju,” viņi minēja cits caur citu.
Prezidente sacīja:
“Ir iespēja pilnveidoties, jo projektu uzrakstīt nav viegli, bet, kad to izdara, var sasniegt jaunu līmeni.
Man prieks, ka vienaudži uzņemas to darīt, meklē cilvēkus, ar ko sadarboties.”
K. Filaka piebilda, ka vienmēr vērtīgi aizbraukt uz mācībām citviet, apmainīties ar uzskatiem, domām un attīstīt savas idejas, – tās ir prasmes, kas dzīvē noderēs.
Uz jautājumu, vai skolas vadība ņem vērā viņu ierosinājumus, vidusskolēni atbildēja apstiprinoši.
Vispirms vēršoties pie skolotājas I. Rones, pēc tam jautājumu skatot direktors vai kāds cits, kura kompetencē risinājums.
“Mūsu izteiktās idejas pārsvarā realizē.
Piemēram, izdomājam, ka nepieciešams kāds pasākums. Tad jāpamato ideja, jāpastāsta, kas pasākumu apmeklēs un ko tajā darīs. Protams, vēlmes ir saprāta robežās, jo visu, kas ienāk prātā, arī nevajag attīstīt,” prātoja K. Miksone.
Jaunieši mazliet ir aprēķinātāji; viņi investē savā nākotnē, saprazdami, ka dzīvē noderēs skolēnu valdē apgūtās prasmes.
Kad vajadzēs ko rīkot, tad zinās, ka pamatā jābūt idejai, pēc tam var piesaistīt cilvēkus, uzklausīt viņu domas, izveidot komandu.
Projektu rakstīšana – noteikti noderēs, nemaz nerunājot par prasmi kontaktēties ar nepazīstamiem cilvēkiem.
“Problēmu risināšana, kritiskā domāšana, pieredze,” uzskaitīja skolas prezidente. Viņa domā, ka sabiedriskā darbība palīdzēs arī turpmākās izglītības izvēlē, jo atklāj intereses un talantus.
Jauniešiem gribas trāpīt ar pirmo piegājienu pareizajā studiju programmā, lai nepazaudētu laiku un naudu.
Tāpēc labi jāmācās, lai tiktu budžetā, viņi atklāja, kas nodarbina vidusskolēnu prātu, sevišķi absolventu klases.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
