liepajniekiem.lv
Agrāk sēj, vēlāk novāc
Pagājušogad “Timbrās” soju iesēja 20 hektāros, šogad būšot 40. To audzē jau sešus gadus, taču līdz šim – zaļbarībai liellopiem.
Kultūra esot prasīga tādā ziņā, ka tai nepieciešams silts un mitrs laiks. Ir garš veģetācijas periods, tāpēc sēj agrāk nekā citus vasarājus, bet par agru arī nedrīkst, jo zemei jābūt 10–15 grādu siltai. Vēsā nedīgst.
Kuļ vēlāk – septembrī, kad laikapstākļus nevar paredzēt, dažkārt slapjuma dēļ netiek uz lauka. Tehnikai nav vajadzīgi nekādi papildinājumi – kuļ tāpat kā zirņus un pupas.
“Atšķirīga ir sēšana, sojai nepieciešamas lielākas rindstarpas, un pupiņām jāliek klāt slāpekli piesaistošas baktērijas, kas veido gumiņus.
Laukā, kur augusi soja, pēc tam var sēt augus, un tiem nevajadzēs slāpekli,”
Maija ieved agronomijā.
Kādu lauku ieinteresētie cilvēki vasarā varēja ieraudzīt? Zaļu ar lapainiem augiem. Sojas garums atkarīgs no šķirnes, vidusmērā – ap metru.
“Ziedi ir zili violeti, mazi un neizteiksmīgi. Ja nezina, ko meklēt, tad tos neatrod. Katrā pākstī divas trīs pupiņas. Mums šogad izauga ļoti labi – pa 12 pākstīm, bet apakšējās nevarēja nokult, jo ir zemu, un palika uz lauka. Iekšā stāv kādas 20 tonnas,” saimnieks saka par pupiņu kaudzi, kas vēl jātīra un jākaltē.
Saimniecība nesen iegādājās eļļas spiedi, tā ka top produkcijas pirmās partijas. Process ir tāds – pupiņas nokuļ, iztīra, izžāvē, jo eļļu no mitrām nevar izspiest, pēc tam spiež eļļu.
Rodas blakusprodukts spraukumi, kas vērtīgi lopiem.
Pircēji vēl piesardzīgi
Saimniecības pamatnozare ir lopkopība. Vajevskiem ir 20 slaucamas govis, bet kopīgais lopu skaits – ap 60.
“Timbru” piena produkti iepazīti, iecienīti, tos izpērk pa tīro, bet, kāds būs noiets eļļai, vēl atbildes nav. Viņi sāk ar pircēju pieradināšanu, jauno produktu ņem līdzi uz gadatirgiem un noliek blakus sieram.
“Cilvēkiem ir liela neticība, ka soja aug Latvijā un tā nav ģenētiski pārveidots organisms,”
Jānis uzskata, ka kultūra ir demonizēta. Tie, kuri eļļu pagaršojuši, sakot, ka laba.
“Eļļu var izmantot gan cepšanai, gan salātiem, tajā daudz vērtīgu uzturvielu. Cepot tā iztērējas par trešdaļu mazāk nekā cita eļļa, jo neuzsūcas,” Maija atceras, ka Ziemassvētku tirdziņā pie viņu stenda piegājusi sieviete, kas strādājusi eļļas spiešanas rūpnīcā.
“Jums sanākusi laba,” viņa pagaršojusi teica un uzslavēja arī par krāsu un konsistenci.
Tā ir nerafinēta, ar garšu un smaržu, tāpēc pie tās jāpierod. No lietotāju atsauksmēm un savas pieredzes ražotāji spriež, ka visgaršīgākās sanākot sojas eļļā ceptas zivis.
Govīm klājas vislabāk
Ģimene šī produkta ražošanu ne tikai turpinās, bet arī plāno paplašināt.
“Saprotams, ka ar govju slaukšanu ļoti grūti, esam jau ganāmpulku samazinājuši uz pusi, kaut arī pieprasījums pēc mūsu produkcijas ir liels, spēj tikai pieražot,” Maija pastāsta, ka pircēji iecienījuši visu, ko iegūst no Dunikas gotiņām, – pienu, biezpienu, saldu un skābu krējumu, svaigu, kūpinātu un ķimeņu sieru.
Govīm šogad klājas vislabāk, saimniece smej, jo barības daudz, sienu varēja savākt. Arī pagājušogad, kad citur zāle neauga, “Timbru” platības zaļoja.
“Iepriekšējos gados, kad citiem bija problēmas, mēs diezgan daudz palīdzējām, jo mums ir zemās purva pļavas un tās vienmēr mitras,”
Maija paskaidro.
Jautāti, ar kādām grūtībām nākas saskarties, zemnieki atbild: “Ļoti liels ir darbaspēka nodoklis, jūtami ietekmē arī PVN maksātāja statuss.”
Viņi apsaimnieko ap 150 hektāriem zemes, no tiem 20 – mežs. Paši joko, ka tas ir kā naudas maciņš, ko atver tad, kad saimniecībā kas jānopērk vai jāatdod parāds.
“Mums ir zemes kredīts, desmit gados esam nopirkuši ap 70 hektāriem,”
Jānis zemes vērtības ziņā paspējis ielēkt pēdējā vagonā, pirms cenas uzlēca gaisā. Divi pirkumi jau apmaksāti, atlicis vēl viens uz 30 gadiem paņemts kredīts, no kā liela daļa nosegta.
Pirkumā līdzi nāca bijusī govju ferma netālu no mājām. Tagad tā kalpo par klēti, tur arī sabērtas pieminētās 20 tonnas sojas pupiņu. Savukārt eļļu spiež mājās, kur arī pārstrādā pienu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
