liepajniekiem.lv
Jaunajā vietā ar grāmatu plauktiem blīvi iekārtotā platība ir maza, bet pamata pakalpojumus darbinieki sniedz, lasītājus nākt uz bibliotēku iedrošina vadītāja Irina Ernstsone.
Pārmaiņas notikušas arī citās novada bibliotēkās.
Bērniem vēl nav, ko darīt
Bibliotēka atrodas 1. stāvā, ieeja ir no ielas puses. Pa tām durvīm apmeklētāji agrāk iegāja klientu apkalpošanas centrā, kas tagad pārcelts uz citām telpām tajā pašā ēkā.
Blakus bija vairāki mazi kabineti, tie arī nonākuši bibliotēkas rīcībā, tikai bez starpsienām.
“Visus pakalpojumus vēl nesniedzam, bet galvenie – grāmatu izsniegšana un saņemšana – ir lasītājiem pieejami.
Pagaidām nav datoru apmeklētājiem, taču kopējam un printējam,” atklāšanā pastāstīja Irina Ernstsone.
Nevarēja izlikt visu bibliotēkas fondu – dzejas grāmatas un žurnālus, arī novadpētniecības materiālus –, bet, ja kāds lasītājs gribēs konkrētu grāmatu, to bibliotekāres sameklēs un iedos. Trūkst bērnu stūrīša un atpūtas vietas, par literāru pasākumu rīkošanu pat nav ko domāt.
Kāds vidusskolnieks, kurš jaunajās telpās vienubrīd praktizējās, uzreiz pajautājis: “Kur ir pufi?” Jaunietis zina, ka agrākajās telpās šādi mīkstie sēdekļi bija, nu viņam to pietrūkst.
Par bērniem noteikti ir jāpadomā. Svarīgi, lai viņi bibliotēkā ne tikai var saņemt grāmatas, bet arī uzkavēties, darboties, teica grobiņniece Inita Beihmane. Viņu sastapām bibliotēkā pirms atvēršanas laika.
I. Beihmane ir ne tikai lasītāja, bet arī bibliotekāru izpalīdze. Būdama māksliniece, brīvprātīgi noformēja telpas, lai tajās valdītu svētku noskaņa. Kārtoja vāzēs flokšus, lilijas un citus krāšņumaugus, ko atnesa no sava dārza turpat blakus ēkai.
“Es bibliotēku atceros no savas bērnības, kad tā bija zaļajā namiņā, un tagad vedu uz šejieni savus mazbērnus.
Viņiem te patīk, ņem grāmatas uz mājām,” pastāstīja vecmāmiņa.

Novada bibliotēkā arī tādas pārmaiņas, ka štata samazināšanas dēļ no darba atbrīvota bibliotekāre Ligita Gintere. Kolektīvā nu trīs bibliotekāres un vadītāja.
Šobrīd L. Gintere vēl strādā, aizvieto kolēģi, kas atvaļinājumā. Viņa arī palīdzēja iekārtot telpas.
Bibliotēkas pārcelšanā nozīmīgs bija katrs roku pāris, jo grāmatas nevar vienkārši salikt plauktos. Tām ir sava klasifikācija – jāgrupē, jākārto pēc alfabēta.
L. Gintere bibliotēkā nostrādājusi 18 gadus, pieradusi būt cilvēkos un arī turpmāk neplāno sēdēt mājās: “Man nākamgad jau 70, baudīšu dzīvi, brīvību. Dzīvoju Vērgalē, tur esam vairākas tā saucamās jaunās pensionāres, pašas sev rīkosim kādas aktivitātes, lai ir, ar ko nodarboties.”
Jaunas telpas iegūs pakāpeniski
Bibliotekāres atzina, ka emocionāli nav viegli pārcelties no samērā plašām telpām uz daudz mazākām.
Gaisotni ietekmējot arī citi faktori, piemēram, citādāks sienu krāsojums – no siltā oranžā uz pieklusināto pelēko un zaļo –, bet darbinieces cer, ka situācija mainīsies uz labu.
Pašvaldības plānos esot iestādi paplašināt.
Tagadējās telpas tik mazas, ka pat nevar uzskatīt par bibliotēku,
godīgi saka arī Dienvidkurzemes Kultūras pārvaldes vadītājas vietnieks Gundars Venens.
Šobrīd atvērta bibliotēkas pirmā daļa, bet tās izveidošanā būs pavisam trīs fāzes.
Pašvaldība apgūs telpas jaunbūvē Lielajā ielā 54, kur būs tās mājvieta, un pakāpeniski atbrīvosies 1. stāva kabineti Lielajā ielā 76. Tie nonāks bibliotēkas rīcībā, tādējādi tās platība pieaugs.
Telpas remontēs, pārveidos par lielākām, nojaucot mazo kabinetu starpsienas, pielāgos iestādes specifikai.
G. Venens uzskata, ka tas ir labs risinājums situācijā, kad bija jāatrod jaunas telpas. Ēka pieder pašvaldībai, īre nebūs jāmaksā.
“Uz pašvaldības jauno ēku pārcelsies arī pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa, kas atrodas aiz tagadējām bibliotēkas telpām. Tās vietā varētu iekārtot bērnu nodaļu.
Blakus ir sānu ieeja, tā ka viņi varētu nākt pa savām durvīm,”
G. Venens iztēlojas telpu iekārtojumu, bet arī uzsver, ka darbiniecēm rokas atraisītas, viņas var likt lietā radošumu un iestādi veidot pēc saviem ieskatiem.
“Darbiniecēm jāpārdomā labākais risinājums. Pēc otrās un trešās iekārtošanas fāzes bibliotēkas piedāvājums varētu būt ļoti interesants,” viņš pieļauj, ka tad telpu būs pietiekami.
Tās arī pieejamas, jo pilsētas centrā, blakus autostāvvietas un autobusu pietura.
Bibliotēkas nolaižas uz zemes
Būtiski uzlabojumi notikuši arī vairākās citās novada bibliotēkās – tās padarītas pieejamākas.
Tā Lieģos vienā celtnē atradās gan bibliotēka, gan Kultūras pārvalde, kam 1. stāvā bija lielas telpas. Savukārt bibliotēka bija 2. stāvā.
Kad Kultūras pārvalde pārcēlās uz Grobiņu, telpas nodeva bibliotēkai. Nu lasītāji esot gandarīti, zina G. Venens, jo ir plašums, savs stūrītis bērniem.
“Kalētos arī visu mūžu bibliotēka atradās 2. stāvā vairākās telpās. Kaut mājīgi iekārtotas, uz tām bija kārtīgs kāpiens. Šobrīd iestāde iekārtota lejā tā saucamajā izstāžu zālītē,” turpina pašvaldības pārstāvis.
Viņš norāda, ka Kalētu bibliotekāre esot šaubījusies, vai lasītāji viegli pieņems pārmaiņas, jo pieraduši gadiem kāpt augšā, taču jautājums esot nokārtojies labi.
“Pagājušajā gadā arī Vērgales bibliotēka nonāca no 2. stāva. Šajā pagastā arī pārgāja uz pagasta pārvaldes ēku, lai novērstu nesaimniecisku pašvaldības resursu izmantošanu.
Līdz ar to viena pašvaldības ēka palika tukša, bet varbūt par to radīsies interese uzņēmējiem un nepaliks neizmantota,”
G. Venens min izmaiņas.
Pagastos bibliotēkās saņemami arī pakalpojumi, ko agrāk piedāvāja pašvaldības klientu apkalpošanas centri. Vietumis abus darbus dara bibliotekāri.
Kaut notikušas pārmaiņas, visur bibliotēkas turpina sniegt savus pakalpojumus un tajās strādā galvenais bibliotekārs klientu apkalpošanas speciālists.
“Mēs varam papildināt pakalpojumu klāstu – tas ir neapstrīdami, tā arī paliks. Pie šīm izmaiņām bibliotēkās ir jāturas, jo to lasītāju, kuri tikai mainīja grāmatas, vairāk nekļūs,” G. Venens pamato, kāpēc visā valstī pašlaik notiek šādas reformas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.