Izlozes kārtībā “Kurzemes Vārda” rīkotajā pirmajā diskusijā piedalījās četru sarakstu pirmie numuri –  Aivars Priedols (Zaļo un zemnieku savienība), Andrejs Radzevičs (Latvijas Reģionu apvienība), Aivars Ķelpis (“Suverēnā vara”, apvienība “Jaunlatvieši”) un Uldis Kristapsons (“Jaunā vienotība”).

– Kādas ir lielākās Dienvidkurzemes novada iedzīvotāju problēmas?

Aivars Priedols: Pirmais, ko iedzīvotāji prasa, tie ir ceļi. No rīta mostamies un uz ceļa – kurš uz darbu, kuram uz skolu, kādam pie daktera. Labi, ka ir vēl pasta nodaļa, kur savas ikdienas parastās lietas nokārtot.

Gribam, lai mums ir arī miers, – tā ir policija. Dakteri, bērnudārzs un skola, kas ir tuvumā pie mājas.

Uldis Kristapsons: Svarīgākais cilvēkiem ir darbs – lai ir ienākumi. Otrkārt, ir mājokļa problēma, ko redzam novadā. Jaunās ģimenes grib atgriezties, bet nav kur.

Bišķi nepareiza ir taktika pašreizējam novadam, ka pārdod īpašumus. Vajadzētu vairāk remontēt un dot cilvēkiem dzīvošanai.

Nāku no mazas pašvaldības. Domāju, ka problēma ir nevienlīdzība – finanšu sadale mazajiem novadiem. Naudas daudzums ir tāds pats, tik jautājums, kā tā tiek pārdalīta.

Aivars Ķelpis: Tas ir darbs, jāsaglabā skolas maksimāli, cik var, protams, arī jau pieminētie ceļi. Tās ir kā asinis dzīslās. Piekrītu – kas ir teikts, tas ir arī pateikts.

Andrejs Radzevičs: Varu piekrist iepriekš sacītajam par nevienlīdzību. Ļoti izteikts šāds ir sabiedrības viedoklis.

Šis moments, ka daudz kur kas tiek nogriezts (līdzekļi), ir ļoti izteikts. Gan dažādos atbalsta veidos, gan kultūras jomā. Jo daudzviet sūdzas, ka nav iespējams nokļūt, ka daudz kas ir jāsamazina, kaut gan līdzekļi būtiski pieaug.

Ko iedzīvotāji vēlas – tie ir kvalitatīvi ceļi.

Jo darbu pašvaldība jau tikai savējiem drīzāk var piedāvāt.