liepajniekiem.lv
Putni dzirdami vienmēr
Papes dabas parkā organizēto pasākumu “Vēro un ievēro. Putni ir dabā” apmeklēja daudzas ģimenes. Viena no aktivitātēm bija putnu meklēšana, klausīšanās to dziesmās un atpazīšana.
Maršruts sākās “Lakstīgalu” mājās, kas atrodas netālu no ieejas savvaļas zirgu un taurgovju ganībās, un noslēdzās Papes ezera krastā, bet lūkoties uz lidoņiem varēja vēl tālu pāri ūdens klajam, jo gidam līdzi bija binoklis.
Varēja aplūkot jūraskraukļu jeb kormorānu koloniju ezerā, patālu no krasta. Ja neskatās binoklī, putni atgādina āmuļu čemurus sausos kokos.
“Lietuvas Jūras muzeja ekspozīcijā uzzināju, ka jūraskraukļi dara arī labu, tie apēd invazīvās zivju sugas, kas vairojas ļoti strauji,” Mareks stāstīja,
“un nav tā, ka kormorāni būtu tikai slikti, jo izēd zivsaimniecību dīķus. Dabā viss ir harmonijā – kaut kas rodas, kaut ko apēd…”
Papes dabas parks ir īsta paradīze putnu vērotājiem, ezers ir unikāls savā daudzveidībā, jo īpaši migrācijas laikā. Bet arī tagad var novērot un dzirdēt neskaitāmu sugu pārstāvjus.
Tā, tuvojoties ezeram pa ganību ceļu, izdzirdējām savādu dziesmu. “Tas ir lielais dumpis, klasisks šī ezera iemītnieks,” paskaidroja Mareks un nodemonstrēja putna dziesmu, kas daudz neatpalika no oriģināla – viņš izņēma no somas tukšu pudeli un tajā iepūta.
Vēl šī putna balsi salīdzina ar briežu baurošanu.
Ezerā ir daudz bridējputnu: ne tikai dumpis, bet arī tilbītes, tārtiņi un citi. Mareks pastāstīja, ka pēc nesenā lietus bijusi īstena sugu parāde; viņš dzīvo netālu, tāpēc zina, kas ezerā notiek.
“Šeit ir arī tādi skaistuļi kā cekuldūkuri. Pēdējoreiz to redzēju vējainā dienā.
Vējš pūta no aizmugures un spalvu kroni uz galvas bija saliecis uz priekšu. Putns izskatījās pēc īsta panka.”
Mums neizdevās Papē ieraudzīt lauci, melno nirējputnu ar balto pieri un skaisto balsi, bet Mareks ieteica mēģināt to novērot Pērkones kanālā Liepājā. Lauča ģimenē esot izšķīlušies pieci mazuļi.
Nostāk no ezera dziedāja čuņčiņš. Putnu pazinējs aicināja ieklausīties dziesmā, jo daudzas pasaka priekšā sugas nosaukumu: “Dzirdat – čun-čun-čun?” Balsu korī, šķiet, varēja saklausīt arī dārza ķauķi.
Mūsu gids teica, ka tas varētu būt dārza ķauķis, lai gan atšķirt ķauķus citu no cita pat viņam esot sarežģīti, jo to ir ļoti daudz un tie dzied dažādi.
“Viens ķauķis ar citu taču nepārosies?” viņam pajautāja. “Es nezinu par šiem putniem, bet ir sugas, kurām izšķiļas hibrīdi,” tāda bija atbilde.
Mareks savukārt uzdeva jautājumu, kurš Latvijā ir visnovērotākais putns? Izrādās, žubīte. Un kurš – visskaistākais putns? Pārgājiena dalībnieki sauca putnu vārdus citu pēc cita.
“Visas atbildes pareizas, jo visi putni ir skaisti!” Mareks apstiprināja rotaļīgā manierē, kas īpaši patika bērniem.
Izlido cauri vēja parkam
“Mums pilsētā ir zvirbulīši,” kāda maza meitenīte atklāja savu pilsētnieces vērojumu. “Kādreiz man likās, ka zvirbuļi ir visur, bet tagad lauku ainavā tos praktiski neredzēsiet. Viens kaut kad bija ieklīdis manā dārzā,” pastāstīja dabas gids.
Vēl viņš stāstīja par zosīm, kas iecienījušas ezeru: “Ir sējas zosis, baltpieres zosis un citas, bet tikai viena suga vairojas Latvijā. Tās ir meža zosis.
Citas šeit tikai atpūšas un iestiprinās pirms ceļa, sējas zosis nodara postījumus zemniekiem, noēdot sējumus, tad tās lido tālāk, kur aukstāks.”
Pamanījām gulbi un uzzinājām, ka paugurknābja gulbi sauc arī par mēmo gulbi, jo tas neizdod skaņas. Tas, ko mēs dzirdam, kad šie putni lido pāri, ir spārnu švīkstoņa.
Ko putniem nodara vēja parki, dabas mīļotājs īsti nevarēja pateikt, bet paskaidroja, ka visapdraudētākie ir dienas plēsīgie putni. Tie lido, galvu noliekuši, un neredz, kas atrodas priekšā.
“Taču ļoti mazs procents šo putnu aiziet bojā vēja ģeneratoru dēļ, kaķi un automašīnas nogalina daudz vairāk.
Ja tā salīdzina, tad sanāk, ka vēja ģeneratori ir nekaitīgi.”
Marekam gadījies redzēt iespaidīgu skatu. “Kāds ornitologs mani palūdza palīgos monitorēt vietu, kurā grasās celt vēja parku. Bija jāsaskaita putnu sugas, jāvēro apkārtne.
Braucot uz turieni pussešos rītā, kad saulīte jau uzlēkusi, redzēju, kā pāri Grobiņai lidoja sējas zosu kāsis. Es skatījos, kas nu notiks vēja parkā, bet zosis netraucēti izlidoja tam cauri un aizlidoja tālāk. Apbrīnojami. Daudzām sugām šie ģeneratori netraucē.”
Pasākuma laikā divos pārgājienos putnu vērotāji Papes dabas parkā pie ezera reģistrēja 28 sugas no aptuveni 270, ko Papē reģistrējuši ornitologi.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības un biedrības “Bārtas upes radošā apvienība” pasākumā “Vēro un ievēro. Putni ir dabā” bija arī veidošanas meistarklase, kurā Paula Pasīte-Muiteniece un Martins Muitenieks mācīja uztaisīt māla bļodiņu.
Traukus apdedzinās Papē, Muitenieku darbnīcā, kas atrodas tūrisma informācijas punktā “Dzintarvēji”. Dalībniekus informēs, kad viņi varēs bļodiņas saņemt, aptuvenais gaidīšanas laiks – no mēneša līdz pusotram.
“Lakstīgalu” māju saimnieki Anna un Turaids Šēferi dārzā iekūra pavardu, lai dalībniekiem pagatavotu siltas vakariņas.
Šo atjaunoto viensētu droši var iekļaut Papes dabas parka iepazīšanas maršrutā, jo iekoptā vide veldzē prātu un dvēseli.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
