Marika Grīnberga no Rucavas pamatskolas folkloras kopas “Ķocītis” un Estere Figoriņa no Bunkas kultūras nama folkloras kopas “Traistēni” ieguva Lielās stāstnieces titulu, bet Marta Ošeniece no Grobiņas Skolēnu interešu centra folkloras kopas “Dzērvīte” – Dižās stāstnieces titulu, kas ir konkursa augstākais novērtējums.

Meitenēm apgūt stāstījumu un sagatavoties konkursam palīdzēja skolotājas – “Ķocīša” vadītāja Liena Trumpika, “Traistēnu” vadītāja Līga Strēle un “Dzērvītes” vadītāja Antra Arnolda. 

Finālā piedalījās 117 jaunie stāstnieki no visas Latvijas, sacenšoties trīs vecuma grupās.

Bērni stāstīja pasakas, dzīves atgadījumus un jokus, viņus vērtēja pieredzējuši stāstniecības jomas eksperti.

“Marta tiešām ir piemērs, kā pamazām no bikla bērna četru gadu laikā var izaugt līdz Dižajai stāstniecei,”

A. Arnolda priecājas par savu audzēkni, kas ir ieguvusi arī Dižās dziedātājas titulu.

Marta mācās Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas 4. klasē un gan dzied, gan stāsta jau no 1. klases, kad Lejaskurzemē stāstnieku konkursā kļuva par Mazo stāstnieci, tad – Lielo stāstnieci, bet pagājušogad izauga līdz konkursa fināla Lielajai stāstniecei.

Savukārt dziedāšanas konkursā “Dziesmu dziedu, kāda bija”, viņa par Lejaskurzemes Dižo dziedātāju kļuva, mācoties 2. klasē, togad tādu pašu titulu izcīnīja arī finālā.

“Tajā vasarā Rīgā notika lielie Dziesmusvētki, kuros bija iekļauta folkloras kopu programma, un Martu uzaicināja bērnu koncertā dziedāt solo.

Tas bija tāds notikums – tik mazs bērns uz tik lielas skatuves!”

A. Arnolda atminas piedzīvoto.

Skolotāja pastāsta, ka viņas pirmoreiz satikušās, kad meitene, sākot mācīties 1. klasē, aizgāja uz Grobiņas Skolēnu interešu centru pieteikties kādā pulciņā.

“Es pavisam nejauši viņu pārtvēru, teicu – varbūt nāc uz folkloras kopu dziedāt, darboties, rotaļāties, stāstīt? Un Marta atnāca, vēl paņēma līdzi arī māsu, un esam iesaistījuši folkloras kopas darbībā arī mammu, patiesībā – visu ģimeni. Es domāju, ka bez ģimenes atbalsta Marta arī nebūtu tik tālu nokļuvusi, kur šobrīd ir.

Viņa šogad mūs visus pārsteigusi.”

Marta ir vispusīga un ne tikai darbojas folklorā, bet arī trenējas vieglatlētikā un apgūst vijoļspēli.

Skolotāja apbrīno, ka pa vidu visām interešu izglītības nodarbībām bērns spēj tik labi sagatavoties konkursiem, jo ir dienas, kad vecāki viņu, sagaidījuši pēc folkloras kopas nodarbības, steigšus ved uz nākamo. Turklāt ģimene dzīvo Liepājā.

“Esmu jautājusi, vai ar lielo slodzi Martai netiek nodarīts pāri, bet viņas mamma Zane teica: “Viņa tiks galā.”

Acīmredzot paļaujas, ka to, ko Marta apņēmusies, arī izdarīs labi. Konkursa fināls šoreiz tam ir pierādījums.”

A. Arnolda teic, ka viņas ieguldījums ir galvenokārt bērna uzmundrināšanā un motivēšanā, lai gan lielākais dzinulis ir paša bērna interese un patikšana.

“Esmu stāstījusi viņai, kā ir jārunā, un mēģinu pati to rādīt ar savu priekšzīmi, ka jābūt brīvam, nepiespiestam. To saku visiem saviem folkloras kopas bērniem: “Esi tu pats! Tik brīvi, kāds jūties mājās, tev jāmēģina justies arī auditorijas priekšā.” Caur jokiem un dažādiem kurioziem mēģinām saspringumu dabūt laukā,” folkloras kopas vadītāja lepojas ar bērniem, kuri uzspodrina “Dzērvītes” spalvas.

Uzziņai

“Teci, teci, valodiņa”

Konkurss norisinās tradicionālās kultūras un nemateriālā mantojuma apgūšanas un pārmantošanas programmā “Pulkā eimu, pulkā teku” (PEPT), kas apvieno bērnu un jauniešu folkloras kopas.

Viens no pieciem PEPT folkloras konkursiem, kuriem ir ceturtdaļfināli un pusfināli novados, fināli Rīgā.

Avots: Valsts izglītības satura centrs