Arī “Kurzemes Vārds” aizbrauca apskatīties nokritušo vēja turbīnu.

Netālu no tās vietas atrodas “Dzidru” mājas, kuru saimnieks Raimonds Dreimanis pastāstīja, ka nav redzējis kritienu, toties dzirdējis tā troksni. Esot bijis skaļš brakšķis.

“Domāju, ka vējš norāvis mājas jumtam šīferi. Izgāju ārā paskatīties, bet viss bija kārtībā.

Vēlāk kaimiņu puika teica: propelleris nokritis. Aizbraucām, no tālienes paskatījāmies, kā tas guļ,”

stāstīja R. Dreimanis.

Viņš no cilvēkiem dzirdējis, ka turbīnā reiz esot iespēris zibens. “Toreiz tā izdzīvoja. Bet tagad novēlās normāli, ka nekādas vainas,” vīrietis pajokoja.

Uz jautājumu, vai netālais vēja parks kaut kā ietekmē dzīvi, viņš atbildēja, ka nemaz.

“Es tikai paskatos, no kuras puses vējš pūš, – tādā ziņā ietekmē.

Citu notikumu nav, jo kā – kā tad tie var ietekmēt, atrodoties simtiem metru prom?

Nu, kad vakarā saule riet, tad pa sētu skrej ēnas. Taču, kad pie tām pierod, tad tas nekas.”

Vakarrīt, kad apskatīt nolūzušo turbīnu bija aizbraucis klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, “Dzidru” saimnieks i nemanīja, kas notiek vēja parkā. Tajā brīdī viņš bija mājā un virtuvē kopā ar kaimiņu klausījās radio.

Nokritusī turbīna un četras blakus esošās pieder SIA “Jaunmiki”.

“Kurzemes Vārds” vakar sazinājās ar īpašnieku Jāni Meisteru, un viņš pastāstīja par tobrīd izdarīto: “Uzreiz pēc notikušā tika atslēgta elektroenerģijas padeve, šorīt – norobežota teritorija, ir

skaidrs, ka objekts nav bīstams ne sabiedrībai, ne videi.

Apzināti tuvējie uzņēmumi, ar kuriem sadarboties seku likvidēšanai.”

Uz jautājumu, kas uzraudzīja vēja ģeneratorus, J. Meisters atbildēja, ka uzņēmums noslēdzis līgumu ar kādu firmu, kas veica apkopi un remontus.

“Es negribu izteikt pieņēmumus vai pāragrus secinājumus, kāpēc turbīna nolūza, jo cēloņi tiek precizēti.”

Līdzīgi izteicās ministrs K. Melnis: “Ekspertiem jāpārbauda, kas bijuši avārijas konkrētie iemesli. Pagaidām var tikai izteikt pieņēmumus.

Ir redzams, ka vēja ģeneratoram bijusi pārāk liela slodze, un, iespējams, tas ir iemesls nokrišanai.

Kad būs veikta ekspertīze un kļūs skaidrs, kas īsti noticis, tad arī būs saprotama atbildība.”

K. Melnis teica, ka jāapseko arī pārējās vēja turbīnas, kas atrodas blakus nokritušajai, jo “nav pieļaujams, ka notikušais atkārtotos”.

Nokritusī uzņēmuma “Vestas” turbīna ir aptuveni 30 gadus veca un kopš 2023. gada nedarbojās, teica K. Melnis.

Drīz vien pēc vēja parka apskates viņš ziņoja feisbukā:

“Visas vecās turbīnas, īpaši tās, kas elektrību neražo, ir nekavējoties jāapseko.

Par to šorīt Priekulē vienojāmies ar Būvniecības valsts kontroles biroja, Sadales tīkla un Valsts vides dienesta ekspertiem, apsekojot nokritušo vēja ģeneratoru.”

Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Baiba Jakobsone informēja, ka ministrijā pabeigts darbs pie sākotnējās versijas Ministru kabineta noteikumu projektam par vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasībām.

“Esam vairākkārt tikušies ar aktīvajiem kopienu pārstāvjiem, uzklausot priekšlikumus un pilnveidojot regulējumu. Noteikumu projekts ir neformāli skaņots ar iedzīvotāju kopienām. Vēlamies uzsvērt, ka šis konsultāciju process ir uzsākts valsts pārvaldei netipiski ļoti agrā tiesību akta izstrādes posmā, ievērojot to, ka vēl nav apstiprināts likuma deleģējums šo noteikumu izdošanai. Tomēr

mūsu mērķis ir iespējami kvalitatīva un jēgpilna sabiedrības iesaiste, tādēļ esam piegājuši šim sākotnējo diskusiju procesam elastīgi un atvērti,”

teica B. Jakobsone.

Vienlaikus viņa informēja, ka vēlākā posmā – pēc tam, kad Saeimā būs apstiprināts Elektroenerģijas tirgus likuma deleģējums šo noteikumu izdošanai (provizoriski šā gada 2. ceturksnī) – noteikumu projekts nonāks TAP sistēmā un tam būs gan oficiāla sabiedriskā apspriešana, gan starpinstitūciju saskaņošana.