liepajniekiem.lv
Kurzemē ieklausās un salīdzina
Ar šo pasākumu noslēdzās LU īstenots projekts ”Dienvidkurzemes kultūras daudzveidības dokumentēšana un izpēte”, kurā divas vasaras pētnieki un studenti tikās ar novada iedzīvotājiem tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīcijā.
Un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma topošie video operatori uzņēma par to filmu.
Projekta vadītāja HZF profesore Janīna Kursīte, atelpojoties no zaru vilkšanas uz ugunskuriem, pastāstīja:
”Darām mīlestības dēļ, bet reizē arī projektā.
Pagājušogad bijām šeit ekspedīcijā, vieta mums iepatikās, taču nevar tikai braukt un iztaujāt citus, arī pašiem jādara,” viņa paskaidroja, kāpēc pasniedzēji un studenti talko liepu alejā.
Lielākoties viņi vāca vēja nolauztus zarus, kā arī nozāģētus apakšējos zarus un dedzināja tos lielos ugunskuros.
J. Kursīte pauda, ka, aicinot uz talku līdzi jauniešus, viņai bijis svarīgi, lai brauc un redz gan pozitīvo, gan arī to, kā izskatās pārveidota ainava ar saules paneļu parkiem, kas top Cīravā.
”Pagasts ir bagāta folkloras un tradīciju zeme, tur tik daudz visa kā bijis.
Dzērves skola savulaik kļuva visā Kurzemē nozīmīga un progresīva izglītības iestāde, kurā sagatavoja skolotājus.
Ir svarīgi, lai studenti redz šo vietu, uzzina vēsturi, dzīvesstāstus; lai no Vidzemes, Latgales un Zemgales atbrauc uz Kurzemi, satiekas, izbauda un salīdzina.”

LU Latviešu valodas institūta direktore Sanda Rapa pastāstīja, ka viņa Latvijas novados ieklausās cilvēku runā: ”Dzirdu, vai izloksnes ir dzīvas, kā cilvēki komunicē un kā atšķiras vārdi, jo izloksne nav tikai intonācijas, bet arī dažādi vārdi, ko katrā reģionā lietojam citādi.
Tieši reģionos saglabājas dzīvā, skaistā valoda, bet centros, arī Liepājā, – cits citam runājot pieslīpējas.”
S. Rapa piedalījusies J. Kursītes rīkotās ekspedīcijās, kurās vākti vietvārdi. Tagad mikrotoponīmi – mežu, pļavu, tīrumu nosaukumi – pazūd, tāpēc ka tos vairs nelieto ikdienā.
”Taču Lejaskurzemē jebkurš varētu izveidot vietvārdu, jo šajā reģionā tos ieliek pēc tuvējās mājas nosaukuma. Man patīk, ka kurzemnieki šajā ziņā ir loģiski un strikti,” teica valodniece.
Doktorantūras 1. kursa studente Dace Šostaka Dzērves skolā nonāca pirmoreiz, bet Kurzeme viņai ir pazīstama, jo mammas vecāki ir no Talsiem.
”Mani vecvecāki līdz beigām bija Kurzemes katlā, tā ka šodien man ir aizkustinošs brauciens pagātnē, atgriešanās pie dzimtas saknēm un senču stāstu atcerēšanās.
Latvijas vēstures un kultūras vērtības ir liela daļa manas identitātes, manas dzīves,” doktorante uzsvēra talkas dienas vērtīgumu.
Savākto publicē internetā
Doktorantūras students Roberts Ķipurs ar profesori J. Kursīti brauc ekspedīcijās jau daudzus gadus uz dažādiem novadiem, arī uz Dienvidkurzemi.
”Mūs interesē cilvēku likteņi, dzīvesstāsti, folklora – viss, ko var vēl uzzināt no tiem ļaudīm, kas atceras laiku pēc Otrā pasaules kara, kā arī padomju gadus un varbūt saglabājuši atmiņas, kas padomju laikā bija slēptas,” R. Ķipurs doktora grāda darbam pēta Latvijas pieminekļus.
”Mani interesē galvenokārt Latvijas Neatkarības kara pieminekļu likteņi, bet vienlaikus ieraugām arī citus.
Tepat Cīravā ir jauno laiku piemineklis deportētajiem iedzīvotājiem, bet arī ar savu vēsturi,” viņš teica.
”Šogad uzzināju interesantu stāstu par nacionālajiem partizāniem, kas nesamierinājās ar padomju okupāciju; viņiem piemineklis ir mežā pa ceļam no Cīravas uz Pāvilostu.
Vīrs un sieva bija aizgājuši mežā, padomju vara viņus likvidēja, bet palika dzīva meitiņa.
Viņa 2012. gadā piedalījās piemiņas vietas atklāšanā, uzģērbusi savas mammas tautas tērpu. Sieviete savu mammu diez vai atceras, bet tērps ir saglabājies.”
R. Ķipurs savākto publicē mājaslapā latvijaspieminekli.lv, un ekspedīciju rezultātā veidojas laba materiālu bāze, ko var brīvi izmantot pētnieki, ceļotāji, skolotāji stundās, studenti un citi interesenti.
”Tur ir apraksti un fotogrāfijas – vērtīga informācija,” saka satura autors.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts “Kurzemes Vārds“.