Šis ir trešais P. Vaska mūzikas festivāls Aizputē, taču pirmais, uz kuru ieradies pats komponists.

“Bija divi iepriekšējie šādi festivāli, bet man neviens to kaut kā nedarīja zināmu. Uzzināju un esmu klāt. Protams, paldies, esmu priecīgs!” pauž dzimušais aizputnieks.

Pulksten 15 Aizputes Mūzikas skolā slavenā komponista skaņdarbus izpildīja pianiste Agnese Egliņa un klarnetists Guntis Kuzma.

Šo skolu reiz apmeklēja arī pats P. Vasks. Kā izrādās, viņš ir arī dzimis tajā pašā gadā, kad skola dibināta.

Taču otrā daļa pulksten 17 atskanēja Aizputes Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur koncertā “Mūsu kalni” uzstājās Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “SŌLA” un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra jauktais koris “Intis”.

P. Vasks pirms otrā koncerta atzina, ka bija ieskrējis koru mēģinājumā un viss skanēja ļoti labi.

Viņš ieminējās, ka ar lielu interesi gaida, kā viņa kormūziku izpildīs šie kori.

Pirms katra sava skaņdarba izpildes komponists skatītājiem nedaudz pastāstīja par skaņdarba tapšanu un ko tas viņam nozīmē.

Tāpat izskanēja arī P. Vaska bijušā skolnieka Platona Buravicka Sonāte “Plexus”.

Aizputē dzimušais komponists atzīst, ka P. Buravickis bijis interesants skolēns – gājis pusotru stundu uz skolu ar kājām un mūzikai uz laiku meta mieru, lai kļūtu par labu kuģu būvniecības brigadieri.

P. Vasks smejot norāda, ka tāda darba pieredze pasaulē droši vien nav nevienam komponistam, taču viņam prieks, ka skolotais atgriezies pie skaņdarbu komponēšanas.

Uz Aizputi P. Vasks līdzi bija paņēmis arī savu māsu Veltu, kura arī beigusi Aizputes mūzikas skolu kā pianiste.

Aizputē komponistam nesanāk iegriezties bieži, taču, kad atbrauc, pirmā vieta, uz kuru dodas, ir uzkalniņš aiz baznīcas, kas ir pie muzeja. Tur aug viņam īpaši trīs ozoli.

“Es gribu apraudzīt, kā dzīvo šie trīs ozoliņi, kas šeit aug. Viens ir Latvijas simtgades ozoliņš, viens ir manam mīļajam draugam Tālivaldim Deksnim, kurš jau ir aizgājis mūžībā, un viens ir mans ozoliņš. Es vienmēr aizbraucu pie tiem ciemos,” stāsta P. Vasks.

Dzirdot, kā viņa dzimtajā pusē izskan paša radītie skaņdarbi, viņu saviļņo.

“Protams, ir pavisam sevišķas sajūtas. Tomēr pirmā skola, dzimtā mūzikas skola, kur viss iesākās.

Esmu tik laimīgs, ka mans dzīves ceļš aizgāja kopā ar mūziku, jo es neko skaistāku pasaulē nezinu.

Tā ir mana profesija, bet tajā pašā laikā arī mana lielākā mīlestība – tas viss kopā veido skaistu dzīvi.”

Koncerts baznīcā iesākās ar lūgšanu par Latviju, kas ir mūsu lielākais dārgums, norāda komponists.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.