Ne tuvu visi plocenieki ir svētkos, taču tie, kuri tur priecājas, saka paldies Jonam Kalējam. Pamatā viņš noorganizēja asākumu – to izplānoja, sarunāja māksliniekus, palīgus un ieguldīja savu naudu, jo ar pašvaldības piešķirtajiem tūkstoš eiro nepietika.

Pats un viņa ģimene uzskata, ka ir tā vērts. Ne par kādu naudu nevar nopirkt cilvēku prieku, taču šodien Plocē tas sastopams daudz. Jauni un sirmi ar interesi apskata sen fotogrāfiju izstādi, ko sakārtoja tikai vakar.

Jauni un vēl jaunāki izmēģina, ko nozīmē noturēt rokās ugunsdzēšanas šļūteni, kad pa to triecas ārā ūdens strūkla.

”Tu nokavēji pašu galveno!” teica Anitai Laimiņai, kad viņa iznāca no kluba, apskatījusi fotogrāfijas. Pa to laiku viņas piecgadīgais mazdēls Ingars nodzēsa iedomātu ugunsgrēku. Un aculiecinieki uzreiz sāka jokot, ka puika nu uzņemts brīvprātīgajos ugunsdzēsējos.

Arī zēna vecāki izmēģināja šļūtenes spēku, savukārt Anita priecājās, ka visiem svētkos ir interesanti. Viņa ir ploceniece un atceras kluba ziedu laikus.

”Kādreiz jau mums te bija riktīgas balles. Kāzas – gandrīz katru sestdienu, tās taisīja cilvēki no Kapsēdes, Liepājas un citurienes. Mana mamma bija kāzu saimniece, vārīja tepat klubā – otrā pusē, kur bija virtuve.

Kā ceturtdienā sāka, tā līdz sestdienai, svētdienai. Man pašai arī te bija kāzas 1972. gadā,” Anita pastāstīja, ka viņas bērnībā klubā notika deju nodarbības un teātra mēģinājumi. ”Viss kaut kas notika.”

Šodien klubs tādā stāvoklī, ka brēc pēc remonta, pirmkārt, nepieciešams nomainīt jumta segumu. Jons tic, ka to izdosies izdarīt, jo šogad pašvaldība esot pagriezusies ar seju pret aktīvajiem Ploces cilvēkiem un Vērgales pagasta budžetā paredzējusi klubam līdzekļus.

”Ja nebūtu Jona, tad jau sen šī māja būtu izvazāta pa akmenim vien. Klubs pastāv, un tajā tik daudz kas notiek, pateicoties viņam, ” Anžela Šmediņa uzsver Jona un viņa ģimenes ieguldījumu. Pati arī ir darītāju komandā kopā ar savu ģimeni, tāēc šodien priecājas no sirds par cilvēku atsaucību.