Lāču parāde interesanta gan bērniem, gan pieaugušajiem, jo grāmatplauktus apsēdušie eksponāti dažādi – lieli un mazi, mīksti un keramikas, dažādos izskatos, krāsās, stāsta bibliotēkas vadītāja Lienīte Rozenbaha.

“Apmeklētāju reakcija ir pozitīva, it īpaši sajūsminās par divmetrīgo lāci, pie kura noteikti jānofotografējas, to arī filmē,” bibliotekāre redzējusi, cik sirsnīgi mīksto milzeni apķer un samīļo bērni.

Uz izstādi bija aizgājuši četrus, piecus un sešus gadus vecu pirmsskolēnu grupas. Mazie sajūsminājās par redzamo un tagad uz bibliotēku vedot savus vecākus, lai viņi arī apskatās lāčus. Tādā veidā notiek dalīšanās priekā, ko raisa G. Mames vākums.

L Rozenbaha atceras, ka bija kāds aizkustinošs moments: “Izstādē ir izveidots atsevišķs stūrītis, kurā saliktas pandas.

No sešgadīgo bērnu grupas kāda meitenīte, to ieraudzījusi, nometās uz ceļiem un sajūsmā iesaucās: “Manas mīļās pandiņas!”

Man būtu gribējies to nofotografēt, bet nepaspēju.”

Ar Gintu Mami portāls liepajniekiem.lv sazinājās pirms izstādes atklāšanas. Lāču kolekcijas autorei bija darba pilnas rokas, jo lāčus gatavoja vešanai uz bibliotēku.

Darbs bija vienmuļš – jāapskata, vai visi sveiki un veseli, jānotīra putekļi, jāliek lielos maisos, bet tie – mikroautobusā. Bija vajadzīgi palīgi, kas neparasto kravu aizved un uznes bibliotēkā otrajā stāvā.

Tad lāču mammai bija katram bērnam jāatrod sava vieta, un to nevarēja izdarīt rāvienā.

G. Mames kolekcija nav jauna, taču pāris gados tā dubultojusies – no 1000 priekšmetiem uz 2000, pastāstīja īpašniece.

Tik daudzus lāčus viņai sagādāt nebūtu pa spēkam, bet palīdzējuši labi ļaudis, kas ķepaiņus iedevuši bez atlīdzības.

Vai par katru ir stāsts, kā tas nonācis kolekcijā, no kurienes atvests vai kad vienkārši nolikts pie G. Mames privātmājas, kāds izskatījies, bija vai nebija jālabo un kā to darīja… Citu noliek pie konteinera, daļa ir sūtīti no ārzemēm.

“Tā man viņi sākuši nākt. Vēl aizpagājušogad man bija 1100 lāču, bet tagad jau ap 2000.”

“Lāči ir no maziem mini – mazākais ir kādus 10 centimetrus garš – līdz 2,20 metru lielam. Viss, kas saistīts ar lāčiem, – ne tikai mantiņas, bet arī paklāji un citi priekšmeti,” G. Mame pavēra izstādes priekškaru.

Viņa cer, ka lāču saime bibliotēkas apmeklētājiem sagādās gaišus brīžus, jo, uz tiem skatoties, oma uzlabojas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.