Foto: Vecpilī erudīcijas spēle – pilna “cieto riekstu”
Dižlāņu muižā pulcējās Vecpils iedzīvotāji, lai par godu Latvijai sacenstos erudīcijā. Spēlei jautājumus sagatavoja un to vadīja Vecpils galvenais bibliotekārs un klientu apkalpošanas speciālists Jānis Aigars. Viņam palīdzēja kultūras pasākumu organizētāja Inta Dreimane.
liepajniekiem.lv
Divdaļīgā spēle ilga 3,5 stundas, un rīkotāji saka paldies visām piecām komandām par izturību.
Saturs bija tik interesants, ka J. Aigara bažām par uzmanības noturēšanu nebija pamata. Vēl vairāk – viņam sacīja, ka laiks paskrējis nemanot, un dalībnieki jautāja: “Kad būs nākamā spēle?”
“Sākumā dažas komandas bija mazliet jāpierunā, bet beigās – vecpilniekiem āķis lūpā un grib vēl!”
smej J. Aigars.
Sagatavot 106 jautājumus – tik, cik Latvijai gadu – nebija dienas, ne arī vienas nedēļas darbs; tie prasīja daudz laika, viņš atzīst.
Spēli gatavojot, rīkotāji rēķinājās, ka būs dažādu vecumu dalībnieki, tāpēc jautājumus izvēlējās rūpīgi. Turklāt tos apaudzēja ar tekstu tā, lai nebūtu sausi, bet cilvēkiem patiktu. Lai viņi gan uzzinātu ko jaunu, gan labi pavadītu laiku.
Uzsvars bija uz Latvijas vēsturi, bet ne tikai; jautāja arī par mūsdienām un to, kas vēl notiks, bet jau zināms, piemēram, par šīgada “Spēlmaņu nakti”.
Erudīcijas sacensības vienlaikus izvērtās arī par koncertu, jo komandām bija muzikāli jautājumi par dziesmām, kuras viņi kopīgi dziedāja, skanot pavadījumam.
Dažbrīd raisījās debates, piemēram, kad uzzināja atbildi uz jautājumu, kurš ir Kurzemē dziļākais ezers.
J. Aivars atradis avotos, ka tas ir Ērkules ezers Kuldīgas novada Gudenieku pagastā. Tam lielākais dziļums 36 metri, vidējais – 18 metru, platība – 6,4 hektāri.
Vajadzēja atbildēt, kurš dzejnieks apglabāts savas mājas dārzā. Tas ir Edvards Treimanis-Zvārgulis. Muzikāls jautājums bija arī par Alfrēda Vintera koncertiem 1960. gadā Lielajā Ģildē.
Tāpat vajadzēja zināt Eduarda Rozenštrauha dziesmas “Vecās likteņdzirnas” vārdu autoru. Jūlijs Vanags!
Spriežot, ko atbildēt uz jautājumu par klaušu laiku zemnieku kartupeļu dumpi, kas notika Jaunbebros, erudīti aizmaldījās uz citiem nemieriem, kas notika Kauguros, stāsta J. Aigars.
“Jautrību izsauca jautājums, kurā nedēļas dienā 16.–18. gadsimtā nevāciešiem atļāva dzert kāzas.
Atbilde ir pirmdiena, un par to diskutēja, ka darbdiena un bija traucēts darbs,” vēl vienu piemēru min spēles autors.
I. Dreimane pastāsta, ka pēc spēles visi baudīja svētku kūku, ko izcepa Inta Figoriņa.
“Paldies arī atnākušajiem komandu atbalstītājiem! Uzzinājām interesantas lietas par mūsu Latviju! Uz tikšanos nākamreiz!” aicina kultūras pasākumu organizatore.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
