Šogad rucavniekiem bija tas gods uzņemt Francijas vēstnieci Latvijā Aurēliju Ruajē-Gunēnu, kas bija atsaukusies uz aicinājumu.

Atzīmējot faktu, ka tieši pēc gada 26. jūlijā notiks 33. olimpisko spēļu ”Parīze 2024” atklāšana,

Rucavas arborētums papildināts ar jaunu koku – melno priedi.

Bioloģijas zinātņu doktore Ināra Bondare, kas ir arī atbildīgā par Rucavas arborētuma draugu atbalsta biedrību, par Rucavas arborētuma pirmsākumiem pastāsta, ka aptuveni pirms 45 gadiem zinātnieki, dendrologi, botāniķi un citi nozares speciālisti lēma, ka svarīgi būtu noskaidrot, kādi koki un krūmi Latvijā atrodami, tādēļ pagājušā gadsimta 70.–80. gados Latvijā sākās koku un krūmu inventarizācija.

”Vesela grupa dendrologu Andra Zvirgzda un Raimonda Cinovska vadībā šo darbu aizsāka. Līdz 2010. gadam tika inventarizēti apmēram 4000 dažādu objektu, kas lielākoties ir sabiedriski, publikai pieejami skvēri, alejas, mazāki un lielāki muižu specializētie parki.

Tas ļāva apzināt to, kas Latvijā saglabājies.

Aktīvākā koku stādīšana aizsākusies 19. gadsimta 80.–90. gados. Jo vairāk attīstījās satiksme, jo lielākas bija iespējas ievest dažādus stādus no ziemeļpuslodes kontinentu daļām un valstīm. Cilvēkiem vienmēr bija vēlme iestādīt savā tuvumā ko reti redzētu.

Apkopojot visus datus, cienījamo dendrologu vadībā sākotnēji tapa Kalsnavas arborētums, un viņi mierā nelikās, sakot, ka nepieciešams arborētums arī Latvijas siltākajā vietā – te, pie mums.

Šeit tiešām ir ļoti silti, kā jau piejūras klimats, ar maigākām ziemām, nelielām salnām utt. Šīs vietas inventerizācija sākās vien 1994. gadā, kad aizgāja krievu armija.

Rucavas arborētuma projektu sākām rakstīt 1996. gadā.

Pirmā vieta, kur plānojām apstādījumus, bija Muižkalns, otra – priežu mežs pie skolas. Katru gadu tas tiek papildināts, ir koki, kas aiziet bojā, no tā pasargāt nevar, ne viss svešais var iedzīvoties. Ir arī daudz pārsteidzošu momentu, kur, necerot uz ko dižu, tomēr ieaug ļoti labi.

Šobrīd Muižkalna un skolas stādījumos, ir aptuveni 800 taksonu (tie ir dažādi nosaukumi, ne augi) – tas ir iespaidīgi tik nelielai vietai.

Ir ļoti daudz Ziemeļamerikas koku no savvaļā vāktām sēklām, tāpat Japānas, Korejas, Ziemeļķīnas, Kaukāza reģionu augi. Rucavas pagastā ir arī visi pieci Latvijas aizsargājamie koki un krūmi,” lepojas I. Bondare.

Rucavas arborētuma draugu atbalsta biedrība divas reizes gadā veido lielās talkas.

Aktīvs atbalstītājs ir Latvijas Olimpiešu kluba prezidents Raimonds Bergmanis, kurš turpina arī Latvijas Olimpiešu kluba iepriekšējās prezidentes, šķēpmetējas Ineses Jaunzemes ieviesto tradīciju.

”2004. gadā Atēnās notiekošajās Olimpiskajās spēlēs tika izteikts uzsaukums – katram olimpietim savā valstī iestādīt koku.

Inesei tas ļoti patika, mēs bijām pazīstamas, viņa man piezvanīja un paprasīja, vai olimpieši te varot stādīt kokus, tā mēs arī sākām. Iestādot Rucavas novada vietējos skābaržus, olimpieši faktiski atjaunoja Otrā pasaules kara laikā nopostīto Muižas kalna aleju,” atceras I. Bondare.

2012. gadā, kad I. Jaunzeme aizgāja aizsaulē, viņas ideju turpināja olimpietis R. Bergmanis, kurš idejai par olimpiešu koku stādīšanu Rucavā pievienoja vēl jaunu tradīciju – tās valsts, kura organizē olimpiskās spēles, vēstnieks Latvijā tiek uzaicināts uz šo parku un arī iestāda koku kā zaļu sveicienu Latvijai.

Tā sveicienu no Tokijas olimpisko spēļu valsts, iestādot Japānas kalnu ķirsi jeb sakuru, 2021. gadā atstāja Japānas vēstnieks Latvijā Jasuhiro Kavaguči.

Tradīciju turpināja Ķīnas Tautas republikas vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs, sveicot Latvijas olimpiešu dalību ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā 2022. gadā.

Vēstnieks Rucavas muižas parka koku kolekciju papildināja ar ‘Henrija kļavu’, dabā tā aug arī Ķīnas centrālajos apgabalos.

Šoreiz Francijas vēstniece Muižkalnā iestādīja piekrastes melno priedi, kura sastopama Francijā, Vidusjūras piekrastē un Korsikas salas piekrastē.

”Koks ir ļoti spēcīgs vēstījums, tas ir izaugsmes un spēka simbols,” teica vēstniece. Latvijā viņa bijusi vairākkārt, tomēr Rucavu apciemo pirmo reizi, atzinīgi vērtē ne vien skaisto apkārtni, bet arī sirsnīgos ļaudis.

Notikumā piedalījās arī Francijas vēstniecības atašejs sporta un politikas jautājumos Rafaels Des Boscs un jaunais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks, kā arī Latvijas Olimpiešu kluba prezidents, Saeimas deputāts R. Bergmanis.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.