Jaunā paaudze – uz kurieni?

“Es reiz biju iegājusi vienā klasē, un mēs ar skolēniem sākām runāt par to, kas ir skolas direktors – kad es pajautāju, kā sauc skolas direktori, man viens mazais bērns teica: Zenta Mauriņa. Tad man šķita, ka kaut kas nav īsti kārtībā,” par nepieciešamību pēc atsevišķa skaidrošanas darba stāsta direktore L. Roga.

Direktore pastāsta arī par amizantiem, ja ne drīzāk pārdomu vērtiem, gadījumiem, kad uz skolu kurjers piegādājis paciņu un pie direktores vērsies kā pie Zentas Mauriņas.

“Atnāk no Valsts policijas vēstule, un tā ir adresēta direktorei Zentai Mauriņai,” stāsta L. Roga.

Šis arī esot iemesls, kāpēc ir tik svarīgi jaunajai paaudzei vēl atsevišķi stāstīt par latviešu literāti un to, kāpēc viņas vārds ietverts skolas nosaukumā.

Tāpat šajās stundās direktore skolēnus iepazīstina ar mācību iestādes pārvaldes struktūrām, taču viens no svarīgiem mērķiem esot parādīt, ka direktore audzēkņiem ir sasniedzama.

“Es sapratu, ka bērni nezina par skolas reālo dzīvi. Pie viņiem eju, lai vienkārši saprastu, ko jaunieši zina un ko ne, bet tā ir arī kontakta veidošana, jo pirmklasnieks mani, piemēram, varbūt redz tikai svinīgos pasākumos. Es cenšos arī iziet klases, kuras tikko ienākušas skolā – būt pie viņiem kādās mācību stundās, lai redzētu, kāda ir bērnu adaptācija un kā notiek sadarbība ar skolotājiem,” atzīmē L. Roga.

Sāk ar pašiem pamatiem

Direktores stundas tiek iesāktas ar runāšanu par skolas nosaukuma izcelsmi un būtību – par to, kas ir Z. Mauriņa, Grobiņa un ko nozīmē vidējās izglītības mācību iestāde.

Vecāko skolēnu atbildes esot priecējošas, jo viņi zina teikt, ka Z. Mauriņa ir rakstniece un novadniece.

Bērniem tiek vaicāts arī par to, ko viņi saprot ar direktoru un viņa pienākumiem. Viedokļi lielākoties esot atšķirīgi, ja salīdzina mazākos audzēkņus ar vecākajiem.

“Kā mēs ar bērniem smejamies – tas ir galvenais čiekurs skolā,” stāsta direktore.

Runājot ar skolēniem par direktora pienākumiem, pirmo visbiežāk nosaucot darbā pieņemšanu. Kad direktore jautājot, kādi dokumenti vajadzīgi, lai pieņemtu darbā, lielākā daļa pāris lietu varot nosaukt, bet viņus izbrīnot Sodu reģistrs, kurš arī jāņem vērā.

Šeit direktore skolēniem stāsta par gadījumiem no reālās dzīves. “Man šķiet, ka šie reālās dzīves stāsti daudz vairāk nosēžas prātā, un tad skolēni var labāk visu savilkt kopā, pārdomāt. Es viņiem stāstu par to, cik būtiski ir domāt par savu tālāko nākotni, sākot jau no skolas sola.”

Skolēniem tiek skaidrota mācību iestādes organizatoriskās darbības struktūra. To darot, audzēkņi tiek sadalīti grupās, no kurām katra pārstāv atsevišķu struktūru: saimniecisko, vadības, pedagoģiskās padomes, skolas izglītības padomes, skolēnu pašpārvaldes, atbalsta personāla komandu.

“Mana lielākā vēlēšanās ir, lai bērni izprot, kas notiek skolā.

Šīs lietas mēs izrunājam, un tad viņiem veidojas priekšstats, kā vispār notiek skolas dzīves organizācijas process,” saka L. Roga.

Iepazīstinot skolēnus ar mācību procesa organizatoriskajām struktūrvienībām, direktore to papildina arī ar vizuālo materiālu – darbinieku un visu procesā iesaistīto attēliem.

Tas tiek darīts, lai bērni atpazītu un zinātu, pie kura cilvēka jāvēršas konkrētā jautājumā. Citādi skolēni atpazīst vien tos, ar kuriem viņiem jau bijusi kāda darīšana. “Tās ir it kā pašsaprotamas lietas, bet tai pašā laikā par to ir jārunā. Šīs stundas bērniem dod zināšanas, kuras viņi varēs pielietot arī tālāk dzīvē, bet tās bagātina arī mani.

Šādā veidā es sajūtu, ko bērni domā par skolu, kāds ir viņu noskaņojums, ko viņi varbūt grib mainīt vai uzlabot, tāpēc ir interesanti par šo runāt! Pēc tam mums ir ļoti daudz sarunu ar skolotājiem par to, ko bērni nezina un pie kā mums ir jāstrādā,” stāsta direktore.

Sistēma nu aptuveni skaidra

Portāls viesojas Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā, kad direktores stunda notiek 10. klases audzēkņiem. Redzot paziņojumu par šo stundu, kāds jau zinājis, kas gaidāms, cits atkal nodomājis, ka tiks runāts par mācību procesu.

Vēl kāds satraucies, ka direktore runās par skolēnu uzvedību vai kāda izmešanu no skolas.

Sākot runāt par pašu skolu un mācību procesa organizēšanu, vērojams, ka šī vecuma jaunieši zina, kas ir Zenta Mauriņa. Tāpat viņiem bijis arī priekšstats par mācību procesa organizēšanas kārtību un katras struktūrvienības pienākumiem, atbildību.

“Apmēram zinājām par noteikumiem un kā tas viss strādā, bet tagad bija iespēja izprast vairāk un dziļāk, jo visu mēs nebijām dzirdējuši. Dažreiz skolā redzu darbiniekus, par kura darba pienākumiem nemaz neko nezinu, bet tagad zināšu,” atzina Elīza.

“Es personīgi zināju praktiski visu. Vienīgais, ka tos konkrētos cilvēkus tā nepazinu, bet sistēma man aptuveni bija skaidra,” sacīja Matīss.

13Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.