Dunikas pagastā kādi trīs desmiti zemnieku šonedēļ apguva grāmatvedības lietas. Kāds vecāks lauku vīrs tās salīdzināja ar zobu sāpēm, kas allaž esot citādākas, bet vienmēr mokošas. Daudz labprātāk viņš cilājot cirvi, nekā noņemoties ar papīriem. Tomēr lektore, individuālā komersante grāmatvedības jautājumos Helga Andersone, kas ilgus gadus nostrādājusi Valsts ieņēmumu dienestā, prata pierādīt, ka tik traki nemaz nav.

Šis ir deklarāciju rakstīšanas laiks

Zemnieku saimniecību īpašniekiem pašlaik pats neatliekamākais uzdevums ir deklarāciju rakstīšana. Kaut gan Valsts ieņēmumu dienestam tās jāiesniedz līdz 1.aprīlim, jāņem vērā, ka šogad grāmatvedības prasībās ieviests daudz izmaiņu. Vispirms lauksaimnieki varēs izvēlēties un uzrādīt fiksēto ienākumu, skaidroja lektore H.Andersone. Tas būšot ļoti izdevīgi cilvēkiem, kam nav attaisnojošu ražošanas izdevumu, bet kas, piemēram, vēlas iznomāt zemi vai kādu citu īpašumu.

Bez tam, jau sākot ar šo gadu, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, līdzīgi kā uzņēmumiem, noteikts 15 procentu apmērā. Tomēr Finanšu ministrija ierosinājusi, ka tiem, kas maksās šādu nodokli, nedrīkstētu piemērot atvieglojumus par apgādājamajiem, attaisnotos izdevumus un neapliekamo minimumu. Šis priekšlikums gan vēl atrodoties apspriešanā, taču H.Andersone domā, ka to apstiprināt nebūtu pareizi. “Tas būtu tā, ka ar vienu roku dod, bet ar otru tūlīt paņem atpakaļ. Ļoti daudziem lauku cilvēkiem tas var nodarīt sliktu,” sacīja lektore.

Šogad grāmatvedībā daudz izmaiņu

Jaunas ziņas arī tiem zemes īpašniekiem, kuri vēlas pārdot lauksaimniecībā izmantojamās platības. Šo zemi neapliek ar nodokli tādos gadījumos, ja pircējs ir reģistrējies Uzņēmumu reģistrā kā komercsabiedrība vai arī Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Arī pret jaunajiem lauksaimniekiem likumdošana šajā jomā ir pretimnākoša. “Taču visos pārējos gadījumos gan nodoklis ir jāmaksā,” sacīja grāmatvedības speciāliste.

Zemniekiem viņa atgādināja, ka tām saimniecībām, kur apgrozījums 12 mēnešos nepārsniedz 10 tūkstošus latu, pietiek ar saimnieciskās darbības ieņēmumu žurnāla kārtošanu. Taču, ienākumiem palielinoties, lauksaimnieks kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju un viņam ir jāstājas uzskaitē.

Sākot ar šo gadu, ir atceltas visas preču un kokmateriālu pavadzīmes, un tādēļ tās, kas palikušas neizmantotas, jāanulē, bet Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz akts par to norakstīšanu. Arī šis fakts vērtējams kā atvieglojums, jo spēkā stāsies numurētās pavadzīmes, par kurām atskaiti vajadzēšot iesniegt tikai vienreiz ceturksnī.

No ganāmpulka pavisam atsacījies

Seminārs bija lietišķs, un zemnieki noteikti ieguva nepieciešamo informāciju, atzina pagasta lauku attīstības speciāliste Anna Gudēna. Viņasprāt, papildināt zināšanas, jo īpaši grāmatvedībā, esot pēdējais brīdis. Daudzi zemnieki jau aizņemti ar tehnikas sakārtošanu, citi gādājot vasarājiem nepieciešamo sēklu un minerālo mēslojumu.

Pagastā vēl jūtama vēlēšanās strādāt lauksaimniecībā, kaut gan esot arī tādi, kas to vairs nevēlas darīt. Tā, piemēram, pavisam no lauksaimnieciskās ražošanas šoziem atsacījies “Miķelīšu” saimnieks Ainars Zeme, kurš līdz šim aprūpējis 30 govju lielu ganāmpulku. “Lopiņi ir pārdoti. Darbs apstājies. Pats strādāšot algotu darbu,” sacīja A.Gudēna.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Semināra organizēšanā kopā ar lauku attīstības speciālisti Annu Gudēnu aktīvi iesaistījās arī pagasta vadītājs Andis Rolis.