Otrdiena, 5. jūlijs Edīte, Esmeralda, Andžejs, Andžs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Grāmata Sakai un dziesma jūrai

Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas svētku dienā, 4. maijā, sarkanbaltsarkanajam karogam lepni plīvojot virs Pāvilostas Mākslas skolas, vējš, no jūras atskrējis, sastapās ar vēl vienu jūru. Tā viļņoja un šūpojās unikālajā Sakas tautastērpā un arī uz jaunās grāmatas ”Mana Saka” vāka, kas šai skaistajā dienā beidzot satikās ar saviem lasītājiem.

12.05.2022 06:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Senču mūžā padarītais

Elīnas Hornas grāmatas ”Mana Saka” atvēršanas svētkus rīkoja biedrība ”Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs”.

Grāmatu izdeva jau pagājušā gada ziemā, bet pulcēties un pabūt kopā nevarēja, teica biedrības vadītāja Marita Horna. ”Tas viss, kas mūsu senču mūžiņā padarīts, ir ielikts Elīnas grāmatā, ar kuru mūsu ģimene ļoti lepojas,” viņa teica par meitas veikumu.

Elīna Horna pastāstīja, ka interese par dzimtās puses mantojumu radusies vidusskolas gados, kad bija jāraksta projekta darbs. ”Izskatīju bibliotēkā pieejamās grāmatas par tautasdziesmām un izrakstīju tās, kas bija pierakstītas Sakā, Pāvilostā, Ulmalē. Tuvojoties Latvijas simtgadei, radās doma izdot vākumu grāmatā. Sāku pētīt internetā pieejamos materiālus un atklāju, ka Latviešu folkloras krātuve ir digitalizējusi visas 70 skolotāja Ernesta Šneidera burtnīcas, kurās skolēni bija pierakstījuši tautasdziesmas, sakāmvārdus, arī kādu teiku, ko dzirdējuši no kaimiņiem vai vecvecākiem.

Ar to viss nebeidzās, devos uz folkloras krātuvi, apjautājos, vai ir vēl kas par mūsu pusi. Atradās citās vietās pierakstītas teikas, ziņģes, buramvārdi,” viņa atklāja.

Sakas puses garamantas bija apvienotas datorsalikumā apjomīgā dokumentā pāri piecsimt lapām. Vajadzēja atrast māksliniecisko izveidotāju, atsaucās Pāvilostas māksliniece, kura šobrīd dzīvo Zviedrijā, Agnese Blaubārde. Par grāmatas redaktori folkloras krātuvē E. Hornai ieteica ļoti pieredzējušu pētnieci Beatrisi Reidzāni.

E. Horna apsvērusi, ka diez vai kāds radīs atsevišķu grāmatu par Sakas tautastērpu, tāpēc sadarbībai uzrunāta tautastērpu valkāšanas un darināšanas eksperte Lia Mona Ģibiete.

Skaisto Sakas tērpu grāmatā cēli izrāda Evita Raita, fotogrāfiju autore – Guna Rubule.

”Jūs esat lieli bagātnieki Pāvilostā, jo jums pieder tāds autors, kas varējis šo visu savākt, un grāmata. Pateicība Elīnai par to, ka viņa grāmatā atrada vietu īpašai vērtībai, kas pieder Sakas pagastam un Pāvilostai, – tas ir Sakas tautastērps,” uzsvēra L. M. Ģibiete.

”Tālu tā rašanās laiks, sarežģīts, savāds grūti pakļaujams pārējiem tautastērpu veidošanās noteikumiem un kārtībai. Tāds tērps Latvijā ir vienīgais, šāds raksts brunčiem – vienīgais.

Vainags ar tādiem rakstiem arī īpašs. Tāpat kā daļa tautasdziesmu veltītas jūrai, arī šis tērps ir dziesma jūrai. Jūras zili zaļais brunču tonis ir tikai šeit.”

Attēli grāmatā varot kalpot kā rokasgrāmata, kā šādi tērpi ir jādarina. Sakas tautastērps gaismā iznācis apmēram pirms divdesmit gadiem, 2003. gadā dziesmusvētkos stabili ieņēma pirmo vietu tautastērpu konkursā.

Šobrīd ļoti daudz dziedātāju un dejotāju izvēlas Sakas tērpu, pat nedzīvojot Kurzemē, atzīmē L. M. Ģibiete. To apliecināja svētkos klātesošā Vija Olte no Vecpiebalgas, kura dzīvo Rīgā, pati darinājusi sev tieši šo skaisto tērpu, kas ļoti uzrunājis.

Sakas tērpus skaisti nes Pāvilostas sievu kopa diriģentes Madaras Ivanes vadībā. Repertuārā – Sakā pierakstītas dziesmas. Foto: Ģirts Gertsons

Bagātība nepazudīs

Grāmatā ir iekļauta skaidrojošā vārdnīca. ”To ieteica B. Reidzāne, kas pati nāk no Latgales, viņai Sakas puses valoda ļoti patika un likās interesanta. Izrakstīju visus īpašos vārdiņus un atradu to skaidrojumus,” stāsta E. Horna.

Pētniece jau cienījamā vecumā, viņai žēl, ka nevarēja atbraukt uz Pāvilostu, taču palīdzēja mūsdienu tehnoloģiju iespējas. M. Horna sazvanīja B. Reidzāni.

”Darbs, ko esat padarījuši ar Sakas folkloras vākumu, ir izcils. Svarīgi, ka Sakas materiāls ir saglābts. Redzam, ka krīzes nāk cita par citu briesmīgākas, bet jūsu savāktais grāmatā nekur nepazudīs,” viņa teica.

Svētkus muzikāli kuplināja Guntis Niedoliņš no kaimiņpagasta Jūrkalnes. Viņš pats izgatavo kokles. ”Maziņš instruments, bet jauda neaprakstāma,” atzina meistars. ”Spējis izdzīvot gadu simtiem. Mūsu tautasdziesmas skan pa visu pasauli, tās ir vajadzīgas. Pēc manām koklēm brauc no Lietuvas, pirms dažām dienām cilvēks atbrauca no Francijas, kurš spēlē mūsu suitu dančus. Viņiem līdzīgu instrumentu nav, vajadzīga mūsējā kokle.”

Uz Pāvilostu bija atbraukusi visu mīlētā skolotāja E. Šneidera mazmeita Anitra Šneidere. ”Mēs ļoti lepojamies ar savu slaveno skolotāju. Ja viņš nebūtu bijis tik prasīgs un ieinteresēts folkloras saglabāšanā un vākšanā, ko prasīja darīt arī saviem skolēniem, diez vai grāmata tik bieza būtu sanākusi,” atzīmēja M. Horna.

”Tagad tādu cilvēku kā Ernests Šneiders īpaši daudz nav,” aizkustināta teica A. Šneidere. ”Katrā vietā kāds ir, kas spēj vietējo garamantu, lielāko vietējo bagātību sakrāt un nodot tālāk. Kaut tādu cilvēku Latvijā būtu vairāk!”

Bērnu dramatiskā kolektīva dalībnieki Sakas valodu atklāja, norunājot tautasdziesmas un izstāstot dažas Sakā pierakstītās teikas. Mākslas skolas audzēkņi ar ļoti lielu interesi lasījuši teikas un uzzīmējuši, kā viņi tās saskata savā iztēlē. Šī izstāde skatāma Mākslas skolas telpās, kā arī skaistie izšuvumi, kas kādreiz rotāja virtuves un galdus. Tā ir sasaukšanās ar laiku, kad skolā strādāja E. Šneidera sieva Ida Šneidere, kura skolniecēm mācīja rokdarbu prasmes.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz