Pirmdien un otrdien kooperatīvās sabiedrības “Otaņķu
grauds” biedri apskatīja savus laukus, lai novērtētu kailsala nodarītos
postījumus. Kooperatīva izpilddirektors Uldis Štoss stāsta, ka aptuveni pusē
lauku ziemājus vajadzēs pārsēt.

“Ir šķirnes, kas ir izturējušas šos laika apstākļus,
bet ir arī šķirnes, kas būs jāpārsēj. Tas nozīmē, ka rudenī ieguldītā nauda jānoraksta
zaudējumos. Tā ir sēkla, degviela, darbinieku stundas, darba algas,”
stāsta U. Štoss. “Līdz ar to nākamajai tonnai, ko tagad iesēs vasarājus,
būs lielāka pašizmaksa.” Viņš uzsver, ka piejūra no martā uznākušā
pliksala cietusi mazāk. Vairāk raižu esot graudaudzētājiem, piemēram, Priekules
novadā.

“Otaņķu grauda” biedriem visvairāk cietusi
Lietuvā pirktā rudzu šķirne “Matador”. Pirmajā gadā raža bijusi
piecas līdz septiņas tonnas no hektāra. “Taču visiem bija labas ražas,
labas cenas. Pagājušajā gadā Latvijas zemnieks netika apiets,” atgādina
kooperatīva izpilddirektors. Viņš piebilst, ka lauksaimniekam jārēķinās ar
laika apstākļiem un četru gadu ciklu. Ja vienā viss izaudzis labi, tad trīs
vajadzēs cīnīties ar problēmām.

“Lauksaimniecība septiņdesmit piecos procentos
gadījumu ir atkarīga no laika apstākļiem. Kāda ir vasara, kulšanas laiks,
ziema. Pārējie procenti ir lauksaimnieka prasmes un valdības lēmumi,”
norāda U. Štoss.

Taču, jūtot gaidāmo pieprasījumu, vasarāju sēkla esot
kļuvusi jūtami dārgāka. Tas ir normāls tirgus process – jo lielāks
pieprasījums, jo lielāka cena, rimti saka “Otaņķu grauda”
izpilddirektors.

Lai arī labības audzēšanas pašizmaksa palielināsies,
bažām par maizes cenu pieaugumu rudenī neesot pamata. Tas ir stereotips,
apgalvo U. Štoss.

Egona Zīverta foto

1604/0049

Kooperatīva “Otaņķu grauds” valdes priekšsēdētājs
Uldis Štoss demonstrē lauku, kurā graudus, visticamāk, vajadzēs pārsēt. Ziemāji
pa gabalu izskatās brūni. Lai tie sakuplotu, jāiegulda daudz līdzekļu.
“Un, ja aizkavējas veģetācija, nebūs tā kvalitāte un raža,” skaidro
speciālists.