Sestdiena, 3. decembris Raita, Jogita, Evija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Grib būvēt vēja elektrostacijas Priekules un Virgas pagastā

Aizvadīta publiskā apspriede par AS ”Latvenergo” ierosināto divu vēja elektrostaciju (VES) būvniecību Dienvidkurzemes novada Priekules un Virgas pagastā, uz to diemžēl nebija ieradies neviens iedzīvotājs.

Grib būvēt vēja elektrostacijas Priekules un Virgas pagastā
Vēja parku attīstības projektu vadītājs Edgars Groza publiskajā apspriedē norādīja, ka VES Priekules un Virgas pagastā plānots būvēt, lai palielinātu energoapgādi. “Esam importētājvalsts, mums pietrūkst savas ražošanas jaudas – ar jaunām elektrostacijām spēsim palielināt to, ko varam saražot vietējā līmenī, un uzlabosim apgādes drošību, elektroenerģijas pieejamību.” (Foto: Ģirts Gertsons)
28.09.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Būvniecības plānā ņemti vērā ekspertu atzinumi par iespējamo ietekmi uz biotopiem un kultūrainavu. Plānots būvēt arī sadales punktu, elektroapgādes kabeļu līniju, izveidot montāžas laukumus un pielāgot ceļus.

Sikspārņi un putni nav apdraudēti

Vēja elektrostacijas ar maksimālo augstumu 200 metri paredzēts būvēt nekustamajā īpašumā “Oļi” Virgas pagastā un īpašumā “Zeltkalni” Priekules pagastā. Tās ir lauksaimniecības zemes, kuras, pēc “Latvenergo” pārstāvju vārdiem, esot piemērotas VES būvniecībai.

Būvniecībai netika piemērota prasība veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, taču tādu objektu būvniecība, kuri atradīsies blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei un varētu izraisīt vibrācijas, trokšņa, smakas vai cita veida piesārņojumu, atbilstoši Būvniecības likuma 14. pantam, pieprasa nodrošināt būvniecības ieceres publisko apspriešanu.

Dokumentācijas izstrādes procesā tikuši pieaicināti teritorijas izpētes eksperti – ornitologs Rolands Lebuss, sikspārņu eksperts Jurģis Šuba, ainavu eksperte Anita Zariņa, pēc kuru atzinumiem tika pieņemts lēmums izdot būvniecības tehniskos noteikumus.

J. Šuba apbūves teritorijā bija konstatējis piecas sikspārņu sugas, no kurām divas – Ziemeļu sikspārnis un Rūsganais vakarsikspārnis – reģistrētas kā īpaši aizsargājamas.

“Eksperta secinājumos teikts, ka vēja elektrostaciju būvniecība neietekmēs sikspārņu dzīvotnes, jo būvniecības teritorija ir atklātā lauksaimniecības ainavā – sugām tur nav dzīvotņu, bet konstatēti pārlidojumi. Eksperts izvirzīja nosacījumus, ka divu gadu periodā pēc vēja elektrostaciju uzbūves ir jāveic sikspārņu monitorings, lai konstatētu, kā populācija izmainījusies,” apspriedē informēja SIA “Reģionālie projekti” projektu vadītāja Laine Veinberga.

Tāpat viņa norādīja, ka teritorija neatrodas neviena aizsargājama putna migrācijas ceļā.

“Ornitologa atzinumā lasāms, ka vēja elektrostacijas potenciālā ietekme uz savvaļas putnu populācijām ir vērtējama kā nebūtiska līdz neliela,” sacīja projektu vadītāja.

Tuvākās aizsargājamās putnu sugas – melnais stārķis un mazais ērglis – konstatētas mikroliegumos, kuri atrodas divu kilometru attālumā no plānotās būvniecības teritorijas, kas nozīmē, ka šīs sugas netikšot skartas.

”Ornitologs izvirzīja nosacījumus, kas paredz, ka pirmajā ekspluatācijas gadā ir jānodrošina tuvākā mikrolieguma padziļināta izpēte. Ir jāveic novērošana, ņemot vērā ne tikai ornitologa, bet arī sikspārņu eksperta ieteikumus, jāveic zāles pļaušana, monitoringa datu vākšana,” norādīja L. Veinberga.

Šīs izmaksas apņemas segt ”Latvenergo”.

Būvniecības teritorijas tuvumā atrodas valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi – Elekšu dobumakmens un Gabaliņu senkapi.

L. Veinberga norādīja, ka ainavu eksperte A. Zariņa, apsekojot teritoriju, secinājusi, ka būvniecība un ekspluatācija uz šiem pieminekļiem būtisku ietekmi neradīs. ”Tie atrodas mežainā apvidū, līdz ar to nekādu ietekmi – tiešu vai netiešu – vēja elektrostacijas uz kultūras pieminekļiem neradīs.

Tāpat arī plānoto vēja elektrostaciju būvniecības ietekme uz vēsturisko kultūrainavu ir uzskatāma par nebūtisku, jo teritorija nav nacionālas nozīmes augstvērtīgu ainavu areāls.”

Veidojot būvniecības ieceres aprakstu, tika veikta trokšņa un apēnojuma modelēšana. “Pēc trokšņa aprēķinu modelēšanas rezultātiem secināts, ka paredzētās darbības teritorijas tuvumā esošajās viensētās netiks pārsniegti trokšņa robežu lielumi,” norādīja L. Veinberga.

Analizējot VES turbīnu izraisīto apēnojumu, “Latvenergo” pārstāvji norādīja, ka Latvijā pašlaik neesot normatīvo aktu, kas ierobežotu vai noteiktu tā līmeni.

”Latvenergo” vēja un saules parku attīstības projektu vadītāja Kristīne Eglīte norādīja, ka sliktākajā gadījumā apēnojums var sasniegt rādījumu – 10 stundas gadā, taču, ņemot vērā Latvijas klimatu, tik liels apēnojuma līmenis neesot iespējams.

L. Veinberga uzsvēra, ka tuvākās dzīvojamās un publiskās teritorijas ir attālu no plānotās būvniecības vietas, ievērots arī normatīvajos aktos noteiktais 800 metru attālums, un pēc objektu uzstādīšanas tiks noteikta drošības aizsargjosla.

“Šis rādiuss jānosaka pusotru reizi lielāks nekā vēja elektrostacijas maksimālais augstums. Pieņemot, ka tas būs 200 metri, drošības aizsargjoslas rādiuss būs 300 metri,” norādīja L. Veinberga.

Infrastruktūru pielāgos

Lai pārvadātu būvniecības materiālus, ir izvērtēti divi potenciālie transporta organizācijas maršruti. Abi varianti ietver transporta pārvietošanos pa valsts reģionālo autoceļu Ezere–Embūte–Grobiņa, taču būvniecības ieceres dokumentācijas sagatavošanas laikā transporta pārvietošanās organizācija vēl tiks precizēta.

“Latvenergo” pārstāvji norādīja, ka, plānojot lielgabarīta kravu pārvietošanu, atsevišķās vietās būs nepieciešama ceļu infrastruktūras pārbūve, piemēram, aplī pie “Zviedru vārtiem”. “Iespējams, ka būs jāpārskata, kādas barjeras būs jānomaina, lai lāpstiņas [vēja turbīnu], kuras ir 80 metru garas, varētu aizvest,” sacīja E. Groza.

Viņš norādīja, ka pielāgošana tiks veikta tikai uz būvniecības laiku, pēc tam ceļus atkal sakārtos, bet barjeru pārbūve tehniskajā projektā vēl tikšot precizēta.

Plānoto VES tuvumā atrodas Priekules lidlauks, un L. Veinberga norādīja, ka pēc lidojuma drošības un risku izvērtēšanas no Civilās aviācijas aģentūras ir saņemta būvniecības atļauja un tehniskie noteikumi.

Būvniecības teritoriju pašlaik šķērso gaisvadu elektrolīnijas, bet K. Eglīte norādīja, ka par tām ir saņemti tehniskie noteikumi par aizsargjoslām. “Tas ir saskaņots, un turbīnu novietojums ir atbilstošs,” viņa sacīja.

Teritorijā atrodas arī koplietošanas drenu sistēmas, par tām tehniskie noteikumi vēl esot jāsaņem. “Jāveic nepieciešamās darbības būvniecības realizācijai, tas viss vēl jāsaskaņo,” norādīja “Latvenergo” pārstāvji.

Uz publisko apspriedi nebija ieradies neviens Priekules vai Virgas pagasta iedzīvotājs. Atsauksmes, priekšlikumus un ierosinājumus iedzīvotāji var iesniegt vēl līdz 7. oktobrim Priekules pilsētas, Gramzdas un Virgas pagastu pārvaldēs vai arī tos nosūtot elektroniski uz e-pasta adresi: pasts@dkn.lv.

Pēc 7. oktobra mēneša laikā būvvalde sagatavos būvniecības ieceres publiskās apspriešanas pārskatu un tālāk pieņems lēmumu par būvatļaujas izdošanu vai atteikumu to izdot, balstoties uz publiskās apspriešanas pārskata rezultātiem. Par pieņemto lēmumu sabiedrība tiks informēta.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz