Lai atjaunotu un saglabātu ļoti reti sastopamo, aizsargājamo grīņa sārteni un tās dzīvotni – slapjos virsājus, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā šogad uzsāks nozīmīgus dabas atjaunošanas darbus.

DAP informē, ka galvenās dabas vērtības rezervātā ir saistītas ar atklātiem biotopiem, tādēļ daļā teritorijas (2,5 %) veidos atvērtu ainavu un novērsīs dabisko sukcesiju jeb aizaugšanu.

“Kurzemes Vārds” interesējās, ko praktiski darīs rezervātā, kad darbi varētu sākties un vai tos jutīs apkaimes iedzīvotāji.

Pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības departamenta Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika atbild, ka

darbi jau ir uzsākti, lai atjaunotu un ilgtermiņā uzturētu atklātas virsāju platības, jo tās ir ļoti nozīmīgas tur augošajām sugām.

“Primāra ir koku un krūmu apauguma novākšana, saglabājot lielākos, vecākos un ainaviski vērtīgākos kokus vai koku grupas. Tālāk daļā teritorijas paredzēta pilnīga vai daļēja koku celmu aizvākšana, atklātu minerālaugsnes laukumu veidošana, noņemot vai nostumjot zemsedzi un augsnes virskārtu; iespējama arī kontrolēta dedzināšana.

Pēc atjaunošanas darbu pabeigšanas teritoriju regulāri apsaimniekos, lai virsāji saglabātos atklāti un neaizaugtu no jauna,” skaidro I. Reinika.

Saglabājamie koki ir iezīmēti DAP ekspertu uzraudzībā.

Praktiskos saimnieciskos darbus veic ārpakalpojuma sniedzēji, savukārt darbu kvalitāti un atbilstību plānam kontrolē pārvaldes speciālisti.

“2025. gada decembrī notika seminārs dabā, uz to aicinājām pašvaldības pārstāvjus, valsts iestādes, rezervāta iedzīvotājus un citus interesentus.

Parādījām atjaunojamās teritorijas un skaidrojām, kāpēc nepieciešama virsāju atjaunošana,

tostarp vēsturisko kontekstu, ka slapjie virsāji pagājušā gadsimta 50. gados tika mākslīgi apmežoti,” pārvaldes pārstāve teic, ka par plānotajiem darbiem ir informēti rezervāta iedzīvotāji, jo īpaši tie, kuru māju tuvumā strādā.

Darbu norises vietās uzstādītas informatīvas zīmes ar skaidrojumu par plānotajām aktivitātēm.

I. Reinika saka:

iedzīvotājiem jārēķinās ar īslaicīgu troksni un tehnikas pārvietošanos, taču viņi netikšot traucēti vairāk kā ierastu mežsaimniecības darbu laikā.

Strādā tikai valsts īpašumā, un iegūtos materiālus transportēs pa pašvaldības autoceļiem.

“Ja iedzīvotājiem rodas šaubas vai ir kāds jautājums, ikviens var sazināties ar pārvaldes Kurzemes reģionālo administrāciju un visu pārrunāt,” aicina I. Reinika.

Uzziņai

Grīņu dabas rezervāts

– Izveidots ļoti reta meža tipa – grīņa – un grīņa sārtenes saglabāšanai. Sugas pastāvēšanu nodrošina slapjie virsāji, kas ir ārkārtīgi rets biotops jeb dzīvotne ar atklātām ainavām un nozīmīga barošanās vieta apputeksnētājiem.

– Jaunākajā Latvijas Sarkanajā grāmatā grīņa sārtene iekļauta stipri apdraudēto sugu kategorijā, un tai zināmas vien dažas atradnes valstī ar kopplatību mazāku nekā hektārs.

– Šobrīd rezervātā ir 1504 ha ar slapjiem virsājiem, grīņa tipa mežiem, purvmirtes audzēm un zāļu purvi, kas kopā veido unikālu, hidroloģiski un ģeoloģiski savdabīgu ekosistēmu.

– Teritorijas nozīmību apstiprina arī tur konstatētās 52 īpaši aizsargājamās sugas: 33 augu, 16 putnu, viena zīdītāju un divas bezmugurkaulnieku sugas.

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde