Tam visam pa vidu mototriāla šovs un jau desmitais Grobiņas motofestivāls ”Seeburg Bikerland”, kurš, lai gan ierasti noticis augustā, šogad tika apvienots ar pilsētas svētkiem, piepildot pilsētas galvenās ielas ar rūkoņu un dūmiem. Kā gan citādāk, ja svētku devīze “Grobiņa skan!”.

Grobiņniece Endija, kuru sastapām, kopā ar radiem no attāluma vērojot hokeja spēli, divus gadus nebija apmeklējusi Grobiņas svētkus. “Slinkojām un nenācām,” viņa smēja.

Šoreiz Endijai visvairāk patikuši koncerti.

“Daudzveidība un tas, ka ir visādām gaumēm – vieniem moči, citiem atkal kaut kas cits. Hokejs ir bonuss,”

piebilda Anna.

Liepājnieki Andris un Malvīna Grobiņas svētkus apmeklēja ne pirmo reizi – pēdējo reizi šeit bijuši pirms četriem gadiem. Kad viņus sastapām, pāris bija paguvuši apskatīt tautas deju kolektīvu koncertu ”Mūžīgi dejā”.

“Ļoti interesanti,” atzina Malvīna. “Moči nav tas, kādēļ braukt uz šejieni. Vairāk – iziet labi pavadīt laiku, kaut ko gardu uzēst, paskatīties uz cilvēkiem, no sērijas – sevi parādīt,” atzīmēja Andris. Andris Grobiņu labi pazīstot – kādreiz viņa vectēvs ar vecmammu šeit dzīvojuši, bet pašlaik abi ar Malvīnu Grobiņā neesot bieži viesi, dažreiz gan braucot pastaigāt.

“Grobiņa jau malači – maza, bet sakopta vieta, un tas ir ļoti liels pluss. Jāsaka, ka arī pretimnākoša pilsētiņa.

Atceros, ka mūsu puikam, kad vēl maziņš bija, vajadzēja skolai izziņu par to, ka visi zobi kārtībā – vajadzēja pārbaudi veikt un Liepājā nekur nevarēja iziet. Atbraucām šeit, izrakstīja un tā arī aizgājām – bez nekāda pieraksta, viss kaut kā cilvēcīgi.

Mēs, pilsētnieki tur saspīlētiem, augstiem deguniem, tādi pārlieku svarīgi staigājam, bet Grobiņa forša pilsētiņa,” atzina Andris.

Savukārt grobiņnieku Jāni sastapām stāvam rindā pie motocikliem, ar kuriem tika vizināti bērni. Viņam pie rokas mazie brauktgribētāji Gustavs un Sebastians.

“Ja man viņu dēļ nebūtu visur jāstāv rindās, tad būtu vieglāk, jo viens grib šo, viens kaut ko citu. Bet tā vizināšanās ar močiem ir baigi labā lieta,” smēja Jānis, piebilzdams, ka pašam arī motociklu gribētos – katru gadu sev sakot, ka būs, bet vēl nevarot saņemties.

Jānim šķiet, ka pagājušajā gadā Grobiņas svētki tomēr bijuši nedaudz plašāki – tad notikušas arī dubļu gonkas, taču priecīgs viņš bija par mototriālu, vēl vairāk – par hokeja spēles translāciju.

“Nu, hokejs – tas ir pats par sevi! To jau nevarēja ieplānot, ka spēle te būs skatāma, un tas mums tāds pārsteiguma moments,”

atzina vīrietis.

Portāls liepajniekiem.lv novēroja, ka hokejs daudz vairāk saistīja sanākušo uzmanību, taču visnotaļ iespaidīgi bija arī uz motofestivālu “Seeburg Bikerland” sabraukušie spēkrati.

Grobiņnieks Zigmārs Kaprānovs uz motofestivālu bija ieradies ar īstenu retumu – Amerikā ražoto “Big Dog” motociklu, kurš viņa īpašumā ir kopš 2015. gada.

“”Big dog” firmu uztaisīja pāris entuziastu. Man ir “Mastiff” modelis – tā kā suns. Viņi darbojās no 2000. līdz 2010. gadam, tad nobankrotēja. Visi šie motocikli ir roku darināti un it kā mazās sērijās – nebija īpaši komerciāls produkts, vairāk fanātisms.

Pāris eksemplāri vēl uz ceļa ir atrodami. Savējo es nopirku Amerikā, viņš bija cietis – gan zem ūdens pabijis, gan salocīts. Pats no jauna uztaisīju – nevienā Liepājas darbnīcā tādus neremontē,” pastāstīja Zigmārs, atklājot, ka šādi motocikli tirgū maksājot, sākot no 25 tūkstošiem eiro.

Šis, kā izrādās, bijis Zigmāra otrais mēģinājums atbraukt uz Grobiņas motofestivālu. “Pirmais bija 2017. gadā, tad pie “K-Rautas” pārtrūka siksna. Otrais mēģinājums ir tagad – no 2017. gada līdz šodienas pulksten 14 viņš stāvēja – neviens ar viņu nebija braucis,” pastāstīja Zigmārs.

Pēc tam, kad motociklisti savus spēkratus bija demonstrējuši parādes braucienā, sanākušie Grobiņas stadionā vēroja mototriāla šovu.

Vakara izskaņā koncertēja grupa ”AC/DC Project”, Atis Ieviņš, Aija Andrejeva un notika veselas divas balles – viena ar ”Noisy Party”, otra – ar grupu ”VIA Sienāži”.