2014.gada 28.janvārī Parīzē UNESCO Pasaules mantojuma centrā tika iesniegts vērtēšanai pieteikums transnacionālās sērijveida nominācijas ”Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā” iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Sērijveida nomināciju kopā ar Islandi, Vāciju, Dāniju un Norvēģiju veidoja arī Latvija, pārstāvot Grobiņas arheoloģisko ansambli, kurā saglabājušās Ziemeļeiropai nozīmīgas vikingu laika liecības.

2014.gada 28.janvārī Islandes, Dānijas, Vācijas, Latvijas un Norvēģijas pārstāvju delegācija iesniedza klātienē Pasaules mantojuma centra direktoram Kišorem Rao sagatavoto nominācijas dokumentāciju.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Grobiņas novada dome informē, ka kopš 2010.gada kopā ar pārējām valstīm kopīgi ir gatavojusi pieteikumu UNESCO pasaules mantojuma sarakstam transnacionālai sērijveida nominācijai ”Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā”, kurā Latviju pārstāv Grobiņas arheoloģiskais ansamblis – Grobiņas apmetne un senkapi (šobrīd valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi, iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma Nacionālajā sarakstā). Nominācijas projekta izstrādi koordinēja Islandes Izglītības, Zinātnes un kultūras minstrija, sadarbojoties ar pārējo valstu nacionālājām kultūras mantojuma institūcijām un iesaistot vietējās pašvaldības, zinātniekus un kultūras mantojuma ekspertus.

Nomināciju veido zinātniski svarīgākās Vikingu laika vietas, kurām ir vitāla nozīme cilvēces vēsturē. Nominācijā ietvertās septiņas mantojuma vietas veido Vikingu laika ziemeļnieku apdzīvoto kodolu. Visas nominētās vietas ir arheoloģiskie pieminekļi, kas veidojušies laika periodā no 8. līdz 11.gadsimtam.

Iekļaujot Grobiņas arheoloģisko ansambli UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sērijveida nominācijā ”Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā”, tiktu dota iespēja to salīdzināt un sasaistīt ar tādiem pasaulē ļoti labi pazīstamiem vikingu kultūras pieminekļiem kā Jellinge un Trelleborga (Dānija), Hedebjū un Danevirke (Vācija), Tingvelira (Islande), Vestfolda un Hilestāde (Norvēģija), kas kopā ar Latviju veido minēto nomināciju. Grobiņas pieminekļi nominācijā ieņem nozīmīgu vietu, atspoguļojot vikingu laika starpkultūru sakarus un sniedzot ziemeļnieku aizjūras apmetņu paraugu.

Inspekcija kopš 2010.gada sākuma ir pārstāvējusi Latviju pieteikuma gatavošanas starptautiskajā Konsultatīvajā padomē un Vadības komitejā, koordinējusi pieteikuma sagatavošanas starptautisko sadarbību un informācijas apkopošanu attiecībā uz pieteikuma Latvijas sadaļu, kā arī zinātniskā pamatojuma izstrādi vietas iekļaušanai sarakstā. Nominācijas izstrādei nacionālā mērogā tika parakstīts Nodomu protokols sadarbībai ar Grobiņas pašvaldību, Liepājas pilsētas domi un Liepājas muzeju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību. 2012.gadā Grobiņas pašvaldība izveidoja arī Sadarbības padomi Grobiņas novada arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai un attīstībai.

Līdz ar nominācijas iesniegšanu Pasaules mantojuma centrā ir sākusies vērtēšana, kas ilgs līdz 2015.gadam, kad Pasaules mantojuma komiteja pieņems lēmumu par tās iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā.

Šobrīd Latvija Pasaules mantojuma sarakstā ir pārstāvēta ar Rīgas vēsturisko centru un diviem Strūves ģeodēziskā loka punktiem Jēkabpils novadā.