Lēmums iesniegt projektu pieņemts 29.aprīļa domes sēdē. ”Ministru kabinets jaunu programmu izsludināja 13.aprīlī, un mēneša laikā bija jāiesniedz augstas gatavības projekti. Šai ēkai jau bija gatavs būvprojekts,” skaidro G. Ločmelis.

Augstas gatavības investīciju projekti var saņemt valsts budžeta finansējumu no 500 tūkstošiem līdz 3 000 000 eiro.

Šī nama kopējās būvdarbu izmaksas pēc projektētāja kontroltāmes ir 1 466 817,36 eiro, no kurām 1 246 794,76 eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums un 220 022,60 eiro – pašvaldības finansējums. Projekta īstenošana paredzēta 2021. un 2022. gadā.

Grobiņas novada domes lēmumu atbalstījusi Dienvidkurzemes novada Finanšu komisija – pašreizējo novadu domju priekšsēdētāji. Nodaļas vadītājs pagaidām nevarot prognozēt, vai atjaunotajā ēkā strādās visa jaunā novada administrācija.

”Tā būtu centrālā ēka. Tur ir plašāka zāle, kur var sanākt jaunā dome, ēka kļūtu ērta no vides pieejamības viedokļa, jo pašlaik ar ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem tā ir pilnīgi nepieejama. Iekštelpās prasās pēc remonta un jārisina energoefektivitātes jautājumi. To visu paredz jaunais projekts, kā arī paplašināt ēku – uzcelt piebūvi,” pastāsta G. Ločmelis.

Pašlaik namā strādā Grobiņas novada Pašvaldības policija, bāriņtiesa, Izglītības nodaļa, telpas līdz pandēmijai savām aktivitātēm izmantoja seniori un jaunieši.

Ja valsts budžeta finansējumu šobrīd neizdosies iegūt, tad par projekta īstenošanu jau lems Dienvidkurzemes novada deputāti.

Lēmumprojekts balsojumā neguva visu deputātu atbalstu. Par bija astoņi deputāti no Latvijas Zemnieku savienības, ”Vienotības” un Nacionālās apvienības, bet no saraksta ”No sirds Latvijai. Latvijas reģionu apvienība” ievēlētie bija pret vai atturējās.

Saraksta pārstāvis Jānis Neimanis ”Kurzemes Vārdam” savu pozīciju pamato ar to, ka tikai dienu pirms domes sēdes deputātiem atsūtīja darba kārtībā iekļaujamos papildu jautājumus, kas nebija skatīti komitejās. ”Jautājums nesagatavots, un mums nedeva iespēju ar to iepazīties. Tā jau ir veca problēma Grobiņas novada domē. Kopš 2011. gada par to runājam, ka vajadzīga attīstības komiteja, kurā pārrunāt, kādās programmās startēt un kāpēc. Tagad notiek tā, ka ir nauda, un slikts saimnieks, kas to nepaņems,” viņš saka.

”Tā ir vēsturiska ēka, kuru, manuprāt, tāpēc no ārpuses nevar siltināt,” viņš atzīmē. ”To var darīt tikai no iekšpuses, kas ir ļoti neefektīvi, pieļauju, ka tiks nomainīti logi, lai ekonomētu siltumu. Būs jādomā rekuperācijas sistēma, ventilācija. Man bija arī jautājumi par telpu pārplānošanu, jo šajā ēkā telpu sadalījums ir ļoti saskaldīts un neracionāls no šodienas viedokļa.”

Tāpat deputāts neredzot šai vietā iespējas pietiekami lielai autostāvvietai, jo esošais laukums ikdienā jau šobrīd ir pilns ar tūristiem, apmeklētājiem un pircējiem. J. Neimanis būvniecības augošo izmaksu dēļ arī bažījoties par tehniskā projekta sadārdzināšanos, kas prasīs lielāku pašvaldības līdzfinansējumu.