Gulbji, kas klaigādami un dejodami pulcējas ziemāju laukos, lielākoties te tikai piestājuši, lai pēc tam dotos meklēt ligzdošanas vietas tālāk uz ziemeļiem.

Palicēji klusākos nostūros jau ķērušies pie perēšanas.

Laukos salido gan ziemeļu, gan mazie gulbji, tiesa, lai tos atšķirtu vienu no otra, vērotāja acij jābūt ļoti trenētai. Visi mazie gulbji te tikai piestājuši atpūsties un ieturēties, pēc tam lidos tālāk, līdz pat Krievijas ziemeļiem, ceļu turpinās arī daudzi ziemeļnieki. Šie putni gadu no gada mēdz apmesties vienās un tajās pašās vietās, piemēram, laukos Liepājas – Rīgas šosejas malā netālu no pagrieziena uz Vecpili, stāsta ornitologs Dmitrijs Boiko.

“Vispopulārākie gulbjiem ir kukurūzas lauki, tur īsā laikā var uzņemt vairāk spēcinošas barības nekā rapša laukos,” saka D. Boiko. “Domāju, ka tie atceras, ka iepriekš tajā vietā bijis labi, tāpēc atkal tur piestāj. Un citiem, kas lido pāri, uz lauka jau apmetušos gulbju bars ir zīme, ka tur ir droši un arī var laisties lejā.” Pa dienu ieturējušies ziemājos, pārnakšņošanai putni mēdz sameklēt kādu ūdenstilpi.

Gulbji ir tik droši, ka spārnos ceļas tikai tad, ja cilvēks tiem nepārprotami tuvojas. Tādēļ putnu dzīves interesenti var izmantot iespēju ar binokli vai fotoaparātu pievilkt putnus klāt un mēģināt saskatīt, vai tie nevalkā kakla gredzenus. Ja tā, tad D. Boiko un citi ornitologi priecāsies saņemt šo gredzenu tekstu saturu. Par nolasītajiem gredzeniem ziņot: [email protected].

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Kad gulbji atpūtas vietā satiekas, tie, saklaigājoties un staipot kaklus, sasveicinās cits ar citu vai arī dod ziņu, ka šis lauks jau aizņemts.