Kurzemē ziemeļu gulbju ir vairāk nekā citur Latvijā – te ir daudz šiem putniem tīkamu klusu dīķu, kur ligzdot un izvadāt gulbēnus. Tāpēc arī ornitologu ekspedīcijai, kas jūlija beigās strādāja šajā pusē, veicies labi.

Ceturtdien un piektdien prāva grupa enerģisku putnu pētnieku strādāja Aizputes un Kalvenes pusē. “Kurzemes Vārds” viņus sastapa pie Mazbojām, kur ornitologi Dmitrija Boiko vadībā vilka cauri maza ezeriņa brikšņainajiem krastiem laivas un plānoja gulbju ģimenes aplenkšanu.

Kad seši mazie un divi lielie putni bija pamanīti mazā līcītī, sacēlās mērens jandāliņš – gulbji klaigāja un spārniem šķēla gaisu, cilvēki, satraukti sasaukdamies, lauzās caur krūmājiem, airi kūla šļakatas. Kad viss norima, dažs ornitologs izbrida no ūdens slapjš līdz matu galiem, bet ar gulbi padusē – ekspedīcijas ikdiena. Pētnieku nolūks ir putnus nosvērt, nomērīt, lai iegūtu par tiem vairāk informācijas, un gredzenot. Iezīmējot putnus ar īpašiem gredzeniem ap kāju un ap kaklu, pētniekiem ir iespējams izzināt to migrācijas ceļus, ziemošanas vietas un putnu uzticību savai šķilšanās vai ligzdošanas vietai.

Ziņas par to, kur putnus meklēt, ornitologi bieži saņemot no iedzīvotājiem – izrādās, diezgan daudz ļaužu zina, ka pētniekiem ir interese par dziedošajiem gulbjiem ar dzeltenajiem knābjiem. D. Boiko vadībā ziemeļu gulbji Latvijā pastiprināti tiek pētīti jau septīto gadu.

Latvijā gredzenotie ziemeļu gulbji ir novēroti 12 Eiropas valstīs, tostarp arī tādās valstīs kā Francija un Šveice, kur ziemeļu gulbji sastopami samērā reti. Pētījums ir daļa no projekta “Ziemeļu gulbju ekoloģija Latvijā”, ko finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds un Latvijas Dabas muzejs.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Jaunie ziemeļu gulbji pirms gredzenošanas nobijušies, bet palaisti atpakaļ dzimtajos ūdeņos, ātri atguvās. Šie ir ļoti mierīgi putni gadījušies, tā, pārējos kolēģus krastā gaidot, sprieda ekspedīcijas dalībnieki – valmierietis Mārtiņš (no labās) un siguldietis Alvis.