Apbrīnojami bagātu pieredzi agro dārzeņu audzēšanā uzkrājuši medzenieki Gunta un Harijs Kreicbergi, kuriem pieder 18 hektāru liela zemnieku saimniecība “Čunči”. Kā katru gadu, arī šogad kopā ar kolēģiem – Brantu ģimeni un Otaņķu pagasta “Dižķuņķu” saimniekiem Radomišķiem – viņi jau maija vidū sāka apgādāt Pētertirgu ar svaigi plūktiem un kraukšķīgiem gurķīšiem. Tas notika par nedēļu agrāk nekā pērn.

Audzētāji sola, ka viņu tirgošanās vietā to nepietrūkšot līdz pat novembrim, bet dažas dienas pirms Jāņiem būšot dabūjami arī pirmie tomāti un paprika.

Savam spriedumam vien neuzticas

Kopā ar dārzeņkopējiem staigājam pa siltumnīcām. “Čunčos” to ir nepilns desmits. Taču aina katrā ir citādāka. Vienviet gurķu stīgas sasniegušas nepilna metra garumu un jau ražo, bet citur, kameņu sveiktas, tās vēl raisa pirmos dzelteno ziedu kausiņus. Atšķirīgi neesot sējas termiņi, bet gan šķirnes. Saimnieki gurķu un tomātu hibrīdu sēklas iegādājoties Mārupē, kur tās piegādā no Holandes. Katru sezonu blakus jau pazīstamajiem augiem izmēģinot arī kaut ko vēl neapgūtu. Šogad tās esot trīs gurķu šķirnes. “Šķiet, ka viena no tām būs izcila, taču divas man diezko nepatīk,” vērtē Gunta.

Izgaršojot audzējumu, viņa nepaļaujoties tikai uz savu spriedumu, bet vēloties uzzināt, ko saka kolēģes. Nereti tieši viņu padoms esot noteicošais.

Pircēju izvēle ir daudzveidīga. Ne velti mēdz sacīt, ka vienam patīk māte, otram – meita, bet trešajam – kleita. Daudzi vienlīdz labi iegādājoties gan gurķēnus ar gludu virsmu, gan tos, kas izskatās tādi kā kraupaini. Un neesot patiess apgalvojums, ka izvēlas tikai mazākos. “Tieši otrādi: ja gurķus pērk salātu gatavošanai, tad izdevīgāki ir prāvākie. Taču sēkliņām gan jābūt sīkām, lai ēdot netraucētu,” saka medzeniece. Balstoties uz šīm atziņām, viņa ar Hariju tad arī izraugoties, kuras šķirnes un kādos daudzumos sēt.

Jauniem tirgū nav lielu izredžu

Gurķu audzēšana neciešot gurķošanos. Tas, ko zemnieki uzvēluši savos kamiešos, esot smags un nogurdinošs darbs. Jo katrs stāds ir ne tikai jāaprušina, laikus jāaplaista un jānostiprina ar atsaiti, bet arī jānosargā gan no nakts salnām, gan no kaitēkļiem un slimībām, gan no pārmērīgas tveices dienvidū. Tā, gādājot par gurķu labklājību, arī aiztraucoties abu vasaras. Neesot laika doties ekskursijās vai baudīt citus vasaras priekus. Tikai divus mēnešus gadā – decembri un janvāri – dārzeņi dodot audzētājiem atelpu, bet šis laiks tiekot veltīts, lai sakārtotu māju un saimniecību, jo tad, kad sākoties sezona, par šīm lietām domāt neatliekot vaļas. Pērn izaudzējuši un realizējuši 18 tonnas gurķu. Šogad droši vien būšot vairāk. Dažkārt liekoties, ka vairāk nav spēka. “Viendien atgriezos no tirgus un jutos tā pārgurusi, ka uznāca melnie – likās, ka jāmet dārzeņu audzēšana pie malas. Bet pēc brīža atguvos, un atkal izdevās saņemt sevi rokās,” vaļsirdīgi pastāstīja Gunta.

Agro dārzeņu audzētāju pulciņš gadu gaitā būtiski nav mainījies. Tādēļ tirgū redzamas vienas un tās pašas sejas. Kreicbergi domā, ka jauniem cilvēkiem dārzeņkopībā iekļauties nav lielu izredžu, jo tirgus pārpildīts ar produkciju, kas ievesta no Polijas vai citām dienvidu zemēm. Piemēri nav tālu jāmeklē.

Tepat Liepājā pie Pētertirgus gandrīz ik rītu piestāj furgoni ar importa gurķiem un tomātiem, kas, kā izteicās Harijs, pēc tam galvenokārt tiekot realizēti kā vietējā audzējuma preces. Un tad nu tikai no pircēja paša esot atkarīgs, kā viņš pratīs noteikt, uz kura galda atrodas patiešām  kvalitatīvs audzējums un kur izlikta produkcija, kas mērojusi daudzus simtus kilometru. “Ja šī importa pietrūktu, iespējams, ka arī mūsu lauksaimniekošanas sektorā ieplūstu jauni spēki. Taču tagad tas diemžēl nenotiek,” viņi secināja.

Arī paši Kreicbergi pašlaik nevarot pasacīt, cik ilgi noturēsies dārzeņkopībā, jo ar katru gadu strādāt kļūstot sarežģītāk. Tādēļ tiekot gādāts par tādu kā atkāpšanās ceļu. Prāva zemes platība, kur savulaik auguši saldie sīpoli, atvēlēta jauna ābeļu un bumbieru dārza ierīkošanai. Daļa kociņu jau iestādīta, un, lai zaķi un stirnas tos neapskādētu, apkārt apjozts stiepļu pinums. Saimnieki teica, ka augļu dārzu paredzēts jau šoruden paplašināt. Lai to izdarītu lētāk, Harijs apguvis potēšanas prasmi. Tiekot gādāts arī par dravas ierīkošanu, lai nepietrūktu, kas ābeļu un bumbieru ziedus apputeksnē, jo ar biškopību aizrāvies viņu dēls.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Gunta un Harijs Kreicbergi novāktos gurķus sagatavo vešanai uz tirgu. Šim nolūkam uzcelta īpaša verandiņa jeb, kā viņi saka, pirmapstrādes cehs.