Individuālā uzņēmuma “Grobiņas ziedi” izpilddirektors Jevgenijs Rudenko nesen atgriezies no Holandes, kur braucis dibināt ne tikai biznesa kontaktus, bet arī iegādāties jaunu šķirņu puķes un tehniku.

Pie viena esot izdevies apskatīt arī to, kā izskatās ražojošas siltumnīcas, un atšifrēt vienu otru konkurentu noslēpumu, kā ziedu plūsmu uz tirgu vērst ne tikai krāšņu, bet arī nepārtrauktu.

“Tik traki jau nemaz nav. Galvenais, kas mūs vēl šķir no Holandes konkurentiem, ir jaunākās tehnoloģijas. Tās ir dārgas. Tāpēc domāju, ka pieredzes pārņemšana ir tikai laika jautājums,” lietišķi sacīja Grobiņas pievārtē izvietotās puķaudzētavas vadītājs, izrādot savu modernizēto saimniecību. Žilbst acis skatoties – visu krāsu toņkārtas vienuviet. Bet puķkopes vēl apgalvo, ka lielākā daļa ziedu jau nogriezta, lai apgādātu izlaidumus Liepājā un rajonā, kā arī citas jūnija nogales svinības. Tāpēc grūti iedomāties, kā šeit izskatījies pirms nedēļas vai divām.

Siltumnīcās šajās dienās valdījis īsti subtropisks karstums, un petūnijas sakuplojušas tā, ka atgādina milzīgas ziedu bumbas. Lai augiem un arī cilvēkiem, kas tos kopj, būtu vieglāk karstumu izturēt, gaisu nemitīgi mitrina. Laistīšanas ierīces sakārtotas tā, ka strādātājiem tās atliek tikai ieslēgt. Arī puķu galdi lielajā siltumnīcā tagad ir pārvietojami, tos iespējams novietot atbilstoši agrotehniskajām vajadzībām, bet pircējiem, kas ieradušies pēc skaistuma, šajā pārpilnības pasaulē ir ērtāk atrast tieši to puķi, ko sirdis kāro.

J. Rudenko piekrīt, ka visu, kas uzzied, jau nekad nebūšot iespējams aizvest uz tirgu. Taču tiekties uz to vajagot gan. Pietikšot arī tiem svētkiem, kas vēl paredzēti jūlijā. Turklāt pircējiem būs vieglāk, jo jau noteiktas pēcjāņu cenas. Gan rozes, gan gerberu plantācijas tiekot apstaigātas katru rītu un ikreiz tur atrodoties, ko griezt. “Normāli ir tad, ja gadā no viena kvadrātmetra var noņemt no simta līdz diviem simtiem ziedu, bet Grobiņas siltumnīcu kopējā platība sasniedz 1000 kvadrātmetru. Tad nu rēķiniet paši, ko spējam dot,” sacīja J. Rudenko. Un piebilda, ka pusgads esot arī brīdis, kad jārezumē paveiktais un jāsāk gatavoties ziemai. Par to, ka Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem, rāda podiņos sastādītās puansetijas. Kaut arī tās vēl tikšot retinātas un pārvietotas uz citām siltumnīcām, īsās dienas zvaigznes jau stiepjas augumā.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Lai vieta siltumnīcā nestāvētu tukša, Velgas Kraujas pienākums ir nopirktās puķes tūlīt aizstāt ar jaunām.