Idejas nenobružātos prātos
"Kurzemes Vārds"
Aizputē atklāts jau trešais starptautiskais arhitektūras studentu plenērs par tēmu “Aizputes koka arhitektūras mantojums”. Ikviens arhitektūras speciālists atzīst, ka Aizputes lielākā vērtība ir senais koka mantojums, gleznainais reljefs un kultūrvēsturiskā apbūve. ”Bez ievērības to atstāt nevar. Nav pieļaujams, ka senās ēkas vienkārši nojauc,” laikrakstam saka būvinženieris Jānis Kreicburgs.
Plenērā, kuru rīko RISEBA FAD, piedalīsies studenti no trim Latvijas augstskolām: RISEBA, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes, kā arī tiks pārstāvēta viena Viļņas Mākslas akadēmijas Klaipēdas fakultāte. Šogad studenti pievērsīsies Aizputes vēsturiskā centra koka apbūvei. ”Tā kā Aizputes novada dome ir lēmusi par labu vēsturiskā centra darba grupas izveidei, studentiem tiks doti uzdevumi un tālāk uz šo uzdevumu bāzes viņi centīsies piedāvāt savu skatījumu. Protams, šiem jaunajiem cilvēkiem pagaidām nav ārkārtīgi lielas pieredzes, tomēr bieži vien no šādiem vēl nenobružātiem prātiem nāk ļoti labas idejas,” saka J.Kreicburgs.
Kā vienu no piemēriem J.Kreicburgs min Aizputes viduslaiku pili, jeb Livonijas ordeņa pili, kas ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Tika piesaistīta dome un būvvalde. Kopumā secināts, ka pils celtniecība datējama ar 13. gadsimtu, kas to ierindojot to starp 1276.-1300. celtajām Ordeņa pilīm. Aizputes pils ir viena no plašāk pieejamajiem vēsturiskajiem objektiem, jo tā atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā. Viena no lielākajām vērtībām ir tā, ka pils pagalmā virs vārtiem saglabājies apmetums ar greznu un bagātīgu dekoratīvo apdari sgrafito tehnikā. Šāda sienas dekoratīvā apdare atzīta par Valsts nozīmes mākslas pieminekli, kā rezultātā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir apstiprinājusi Aizputes novada domes Attīstības nodaļas pieteikumu valsts budžeta finansējuma saņemšanai kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas konkursā. Pārvaldes Kultūras pieminekļu glābšanas un restaurācijas komisija izlēmusi piešķirt finansējumu – 10 000 eiro.
”Šādos gadījumos mēs patiešām redzam, ka tas, ko studenti dara ir lietderīgi,” saka J.Kreicburgs. Arī pašiem studentiem šāda praktiska pieredze nāk par labu, jo ārpus skolas sola ir svarīgi redzēt kā tas darbojas ikdienas dzīvē. J.Kreicburgs par to ir pārliecināts, jo arī pats strādā kā pasniedzējs. Tā kā šādu plenēru rīkošanā ieguvējas ir abas puses, Aizputes novada dome ir noslēgusi sadarbības līgumu ar RSEBA augstskolu. ”Tas viss ir ilgtermiņa projekts,” saka būvinženieris. Galvenais gan esot apturēt seno ēku nojaukšanu, kas šobrīd notiek ļoti aktīvi.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10.maija numurā.
#kvards-20190510-04#