Latvijas Fizikas skolotāju
asociācijas 15. konference izdevās, nevienas kritiskas piezīmes nebija,
priecājas viens no tās organizētājiem Egils Jucevičs. Konference pagājušās
nedēļas beigās risinājās Grobiņas ģimnāzijā.

“Par Grobiņu jau sen ir zināms, ka te ir
labi fizikas skolotāji. Un Egilu Juceviču pazīstam ne tikai kā skolotāju, bet
arī ekskursiju vadītāju,” Fizikas skolotāju asociācijas prezidente Biruta
Šķēle atbild uz jautājumu, kādēļ šogad konferenci nolemts rīkot tieši Grobiņā.
Šie pasākumi katru gadu notiek citā vietā, lai pedagogi labāk varētu iepazīt
Latviju. “Un šeit varētu būt laba pieredze ar pētnieciskajiem
darbiem,” piebilst B. Šķēle. “Un, protams, Grobiņa un vikingi –
gribas zināt!”

Kopā ar lektoriem konferencē piedalījās
aptuveni 90 dalībnieku. Vidēji uz tām katru gadu ierodas simt cilvēku, reizēm
vairāk, reizēm mazāk, stāsta asociācijas prezidente.

Konference tika sadalīta vairākos blokos.
Vispirms tika organizētas piecas darbnīcas par skolēnu pētnieciskās darbības
organizēšanu. Vienu no tām par tematiem “Elektromagnētiskās indukcijas
parādības pētīšana”, “Sildītāja lielākās jaudas noteikšana”
vadīja E. Jucevičs. Vēl varēja uzzināt par astronomijas jautājumiem
fizikas stundās, FIZMIX izmantošanu, skaņas strāvviļņiem dažādās caurulēs,
pētnieciskās darbības metožu lietošanu paralēlā slēguma izpētē, ledus kušanas
un dažādu materiālu izpētē. Skolotāji ik pēc aptuveni pusstundas mainījās, un katrs
iepazina četras no darbnīcām.

“Cenšamies iepazīstināt arī ar labāko,
kas mums zinātnē ir,” B. Šķēle saka, norādot, ka skolotājiem dota
iespēja dzirdēt Vjačeslava Kaščejeva stāstījumu. Viņš esot pirmais skolēns, kas
Latvijai atveda medaļu no fizikas pasaules olimpiādes, tagad saņēmis Pasaules
ekonomikas foruma balvu par sasniegumiem kvantu nanoelektronikas pētniecībā.
“Tie ir tādi zinātnes augstumi, kam grūti visiem pat izsekot līdzi,”
vērtē E. Jucevičs. Viņš uzslavē Saeimas deputātes, kādreizējās Ventspils augsto
tehnoloģiju parka vadītājas Danas Reiznieces-Ozolas lekciju par profesijām
darba tirgū pēc 20 un 30 gadiem. “Beidzot Ekonomikas ministrijā ir vai top
pētījums. Ja humanitārajās zinātnēs turpinās speciālistus tādā pašā tempā
ražot, pēc desmit gadiem būs pārprodukcija. Jaunieši bieži izvēlas studēt to,
lai tikai nebūtu matemātika, fizika un ķīmija,” E. Jucevičs norāda,
ka pieprasītas profesijas būs mediķi, programmētāji un inženiertehniskie
speciālisti.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22. oktobra numurā.

#kvards-20131022-06#