“Šis koncerts ieies man atmiņā ar to, ka man atļāva pateikt tikai trīs vārdus,” nosmējās maestro Raimonds Pauls, nopietnībā pateikdamies par lielo atsaucību. Priekulnieku un svētku viesu stāvovācijas negribēja rimties. 16. Ikara svētku lielkoncerts “Kopā ar maestro” ar brīnišķīgām sajūtām paliks atmiņā gan daudzskaitlīgajiem klausītājiem, gan lielajiem un mazajiem dalībniekiem, kuri uzstājušies kopā ar leģendāru personību Latvijas mūzikā.

Koncerta koncepcijas autors, savējais priekulnieks Ēriks Ešenvalds pirmais sēdās pie klavierēm, lai muzicētu kopā ar solistu Daumantu Kalniņu. “Paldies, ka jūs esat un ka iedvesmojat!” komponists teica savai pilsētai. Uz skatuves bija Lejaskurzemes jauniešu simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Berga vadībā un Priekules mūzikas festivāla apvienotais koris, kurā saliedējās baptistu draudžu dziedātāji no visas Latvijas un Priekules un apkaimes koristi, un Raimonda Macata vadītais trio. Raimondu Paulu zālē ieveda Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska un aktrise Dita Lūriņa. Visa zāle, pieceļoties kājās, sveica maestro.

R. Paula skaistākās dziesmas dziedāja koncerta vadītāji D. Lūriņa un Mārtiņš Egliens. Emocionāls mirklis solistei no Priekules Ievai Innei bija duets ar D. Kalniņu, atskaņojot “Balto dziesmu”. Jaunā paaudze – vokālie ansambļi “Pipari” un “Puķu bērni” vienmēr varēs lepoties, ka dziedājuši maestro dziesmas ar viņu pašu pie klavierēm. Saksofonists Tomass Paulinsks melodiju no kinofilmas “Ilgais ceļš kāpās” pēc publikas pieprasījuma spēlēja otrreiz. Savukārt solistei no Rīgas Ievai Pļaviņai dziesmu “Atziedi, dvēsele” atkārtot palūdza Ē. Ešenvalds, jo tā bijusi viņa omītes mīļākā dziesma. M. Egliens dziesmā par Oldvāverliju no izrādes “Šerloks Holmss” pieteica R. Paula solo, un maestro pēc teksta “ir noticis jauns noziegums” paziņoja: “Briest novadu reforma!”

“Mirkli, apstājies!” koncerta noslēgumā izsaucās V. Jablonska. Viņa novēlēja maestro labu veselību un “lai melnais humoriņš, kas palīdz dzīvot, būtu vēl melnāks”. “Visu klausītāju un skatītāju vārdā noliecu galvu jūsu priekšā,” teica pašvaldības vadītāja.

“Sapnis uzaicināt šurp Raimondu Paulu ir veidojies jau no manas bērnības,” “Kurzemes Vārdam” atklāja Ē. Ešenvalds. “Mana mamma Elvīra Ešenvalde bija soliste Priekules populārās mūzikas grupā. Gāju uz mēģinājumiem un visas Paula dziesmas zināju jau bērnudārza gados. Es, tāds četrgadīgs bērns, skraidīju sovhoza nama mēģinājumu telpā starp solu rindām un dzīvoju līdzi tam, kas notiek uz skatuves.” Lielākā daļa ansambļa repertuārā bijušas maestro dziesmas. Vēlāk Ēriks ar tām sastapies Skolēnu dziesmu svētkos. Dziedot zēnu korī, bijis solists dziesmā “Tēvs, māmiņa”.

Sadarbību ar jauniešu orķestri un dziedošajiem bērniem R. Pauls vērtēja šādi: “Galvenais, ka viņi dara kaut ko. Viņi visi ir iesācēji, un labi, ka ir cilvēki, kas ar viņiem strādā. Tā ir ļoti svarīga lieta. Vai viņi būs mūziķi, to ir grūti pateikt. Tā profesija šodien… Kā mēs kādreiz smējāmies – piecpadsmit gadus mācīties to vijoli, lai pēc tam operā sēdētu apakšā pie pēdējās pults. Tik un starp tiem vairākiem simtiem noteikti būs viens, kas aizies tālāk. Nesen Rīgā satiku Elīnu Garanču. Neviens kādreiz nedomāja, ka viņa kļūs par vienu no pasaules operas zvaigznēm.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.augusta numurā.

#kvards-20190813-06#

42Skatīt galeriju