Liene Kupiča
"Kurzemes Vārds"
Bet vienlaikus kovida laikā te turpinājies un ne uz mirkli nav apstājies iesāktais darbs aprūpes centra klientu ikdienas dažādošanā un patstāvīgas dzīves prasmju apguvē un pilnveidē.
Noticēja, ka kovids maina dzīvi visiem
”Iļģos” ir 270 vietas klientiem, pašreiz aprūpes centru par mājām sauc 267 klienti ar garīga rakstura traucējumiem. ”Pirms kovida bija 285 vietas. Uz vietas mums bija nepieciešams tā saucamais izolators ar kovidu inficētajiem klientiem,” skaidro vadītāja. Pagājušajā ziemā ar Covid-19 inficējās un saslima ap trešdaļa klientu.
”Lai izvairītos no slimības pārneses, organizējām, lai centra nodaļu klienti ikdienas gaitās nekrustotos, taču vienlaikus jārēķinās, ka mūsu klienti ir ar garīga rakstura traucējumiem un viņus ir grūti nodalīt un novērst, lai viņi pilnībā savstarpēji nesatiktos. Arī ar to tikām galā salīdzinoši veiksmīgi.
Intensīvi testējām – maksimāli vilkām ārā pozitīvos gadījumus. Bijām kā uz adatām, daudz strīdējāmies, lai saprastu, kā pareizi darīt, jo bija daudz nezināmo. Tiešām negribam, lai tas atkārtotos,” viņa atzīst.
”Klientu saprašanā nostrādāja moments, ka mēs, darbinieki, stāstījām par drošības pasākumiem un kā mēs dzīvojam. Teicām, ka arī mums ir tikai darbs un mājas, ātri ieskrienam veikalā – neapciemojam bērnus, nebraucam pie vecākiem. Viņi noticēja, ka mūsu dzīve arī ir mainījusies,” vērojumos dalās VSAC Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Evija France.
Klientiem, kad paši ieraudzījuši un nonākuši saskarē ar kovidu, kā arī piedzīvoja desmit savu gados vecāku draugu un paziņu nāvi, ar ko ikdienā iepriekš sastapās, parādījās vēl lielāka izpratne par situāciju.
Izstrādāja vairākus scenārijus
”Cepuri nost darbiniekiem, pierādījām paši sev, cik lielisks kolektīvs esam! Mēs pat bijām gatavi arī dzīvot uz vietas. Izstrādājām vairākus scenārijus, kā rīkosimies, jau sadalījām komandas, balstoties uz to, kurš ko var atļauties – kurš dienās, kurš naktīs. Nezinājām, vai kādā brīdī būs jāiet virtuvē zupu vārīt, klientus aprūpēt, veļu mazgāt,” stāsta G. Dižgalve.
”Ikviens darbinieks bija gatavs jebkuram darbam. Šis laiks bija vērtīgs ar to, kad ieraudzījām lielo atsaucību,” saka VSAC struktūrvienības ”Pusceļa māja” vadītāja Solvita Stalidzāne.
”Iļģos” strādā 155 darbinieki. ”Līdz ar vakcinēšanās iespēju, šoruden noteikumi ir vieglāki. Joprojām cenšamies klientus pierunāt bez vajadzības lieki neiet un ilgstoši nebraukt nekur ārpus centra. Jo mēs nezinām, ar ko viņi satiekas, ko viņi var atvest mums. Viņi teic, ka nesaslims, bet jārēķinās, ka ar visu vakcinēšanos var saslimt. Saka – es nesaslimšu, bet cenšamies skaidrot, ka pašam kovids var nebūt, bet te ir daudzi citi, kuriem slimību var atvest,” norāda vadītāja.
”Bez tā, ka klientiem ir garīgie traucējumi, lielai daļai ir vēl papildus buķete ar saslimšanām,” turpina G. Dižgalve.
No klientu skaita pret Covid-19 smagu saslimšanu potējušies nav pieci, bet regulāri veic analīzes. 145 saņēmuši balstvakcināciju. Tie, kuri nav vakcinēti, vai nu paši atsakās vai tuvinieki nevēlas.
Arī lielākā daļa personāla pabeiguši vai uzsākuši vakcināciju, taču vadītāja pieļauj, ka kāds no darbiniekiem tomēr varētu aiziet pavisam. Te ir vairāk nekā 90 procentu vakcinācijas aptvere. ”Tie, kuri šeit strādā, viņiem tas ir misijas darbs, saauguši ar to 24 stundas, domājot par katru klientu un situāciju,” pauž G. Dižgalve.
Cenšas sevi pierādīt
Taču paralēli kovida izraisītajām situāciām, ”Iļģos” turpinājās arī ierastais ikdienas darbs, un klientu pasaulē ritms tiešām nemainījās.
”Un gatavojām savus klientus patstāvīgai dzīvei ārpus centra kā iestādes. Ar iespēju dzīvot speciāli ierīkotā dzīvoklī, maksāt rēķinus, meklēt darba iespējas. Protams, tas notiek tikai ar viņu pašu brīvu gribu un izteiktu vēlmi,” paskaidro Evija France.
”Pirmie četri klienti patstāvīgu dzīvi uzsāka pavasarī, dodoties uz Saldus novadu,” viņa pastāsta. Vēl viena kliente savā dzīvē devās jūlijā. Vēl to izvēlējušies vairāk nekā desmit klientu, daļa no tiem dosies uz Liepāju.
Patstāvīgas dzīves uzsākšana ir viena no deinstitunacionalizācijas projekta ”Kurzeme visiem” aktivitātēm, lai veicinātu aprūpes centru klientu iekļaušanos sabiedrībā. ”Viņi iziet apmācību programmas, lai iemācītos rūpēties par sevi, jo te viņi bijuši aprūpēti, pieraduši. Viņiem jārēķinās, ka būs jāmācās tikt galā ar rēķinu apmaksu, līdz ar to jāzina savu finanšu plānošana. Tāpat viņiem ir iespēja strādāt – šādas iespējas kļūst arvien vairāk. Darba devēji, kuri pieņem sociālās aprūpes centru klientus, nav daudz, bet viņi ļoti novērtē viņus, kad kovida piesardzības laikā viņi uz darbu netika, viņus gaidīja atpakaļ. Šie cilvēki ļoti cenšas sevi pierādīt un viņiem tas sanāk,” stāsta S.Stalidzāne.
Patstāvīgās dzīves prasmes ārpus centra klienti apgūst kopā ar uzticības personām-mentoriem. Arī tie klienti, kuri negatavojas doties dzīvot ārpus centra, nostiprina pašaprūpes un pašapkalpošanās prasmes darbinieku uzraudzībā. ”Tie, kuri vēlas dzīvot paši savu dzīvi, viņiem ir svarīga drošības sajūta, ka saņems atbalstu. Bet esam novērojuši, ka drosmīgākie ir tie klienti, kuri šeit nav mudināmi uz darbošanos – viņi jau te paši atrod, ko darīt, piedalīties,” norāda E. France.
”Mums darbiniekiem daudz vairāk sāp sirds, ja klienti aiziet, bet ir gandarījums, ka tie, kuri ir projām, iedzīvojušies viegli. Pat iemācās iekrāt naudu. Viņi turpina sazvanīties ar mums, uztur kontaktus ar šeit iegūtajiem draugiem,” viņa piebilst.
UZZIŅAI
”Pusceļa mājas” pakalpojuma mērķis – veicināt personu ar garīga rakstura traucējumiem rehabilitāciju, integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīgās attīstības traucējumiem, nodrošināt klientam sociālo pakalpojumu atbilstoši klienta individuālajām vajadzībām.
